Mēdz gadīties negaidīti sarežģītas situācijas, kuras likums vienkārši nav paredzējis. Tā ir arī Bičkoviča gadījumā - kam varēja ienākt prātā, ka par AT priekšsēdētāja amata kandidātu kļūs cilvēks, kura biogrāfijā atklājas sīkāk pētāms posms. Diemžēl, kā uzskata autoratīvi juristi, komisijai formāli jāpasaka jā vai nē, lēmumu nedrīkst atlikt. Taču komisijas lēmums vēl nav galavārds, galavārdu teiks Saeima. Tomēr komisijas lēmuma tiesiskums būs apšaubāms: to pieņems apstākļos, kad nav zināms, vai kandidātam būs dota pietiekami augstas pakāpes pielaide valsts noslēpumiem. Bez pielaides cilvēks nevar pildīt visas AT priekšsēdētāja funkcijas, tātad nav darbam derīgs. Drošības policija vēl nav iesniegusi Satversmes aizsardzības birojam (birojs lemj par pielaides piešķiršanu vai liegšanu) kandidāta atbilstības izvērtējumu. Patiesībā pielaides jautājums ir viens no kandidāta atbilstības būtiskākajiem kritērijiem. Kandidāts var būt labi izglītots, gudrs un pat harizmātisks, tikai tam nebūs nekādas nozīmes, ja viņš izrādīsies neuzticams. Tikai pēc tam, kad būs skaidrs, ka, no valsts drošības viedokļa raugoties, kandidāts ir piemērots, var pa īstam sākties spriešana par Bičkoviča atbilstību atbildīgajam amatam arī pēc citiem svarīgiem rādītājiem. Kā izskatās uz priekšgājēja fona (Bičkovičs - stipri švaki) un kā tad tur īsti bija ar pilsonības saņemšanu. Tiesa atzinusi, ka nav pierādīta Bičkeviča sadarbība ar čeku. Taču autoritatīvs eksperts zina teikt, ka ar Latvijā palikušajām čekas arhīva atliekām ir par maz, lai pierādītu sadarbību, pat ja tāda bijusi. Attaisnojošus spriedumus pieņem vai nu nozieguma sastāva, vai pierādījumu trūkuma dēļ, un tās ir dažādas lietas. Tā nu iznācis, ka uz AT priekšsēdētāja amatu kandidē cilvēks, kuru var vērtēt dažādi, tikai ne kā kristāltīru. Necik sen, pagājušajā rudenī, Juridiskā komisija saistībā ar KNAB vadītāja Alekseja Loskutova iespējamo atlaišanu bija līdzīgā situācijā: formālā un būtiskā pretruna. Toreiz izeja no juridiskā strupceļa atradās. Droši vien to varētu atrast arī tagad, bijusi nopietna vēlēšanās. Būtu gan politiski, gan ētiski pilnīgi nepieņemami, ja Saeimas balsojums par Bičkoviča iecelšanu notiktu pirms SAB atzinuma. Turklāt tas būtu likuma pārkāpums.
Askolds Rodins: Bez pielaides nedrīkst pielaist
Šodien Saeimas Juridiskā komisija apspriedīsies un balsojumā pieņems lēmumu, ko iesākt ar līdzšinējo Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesas palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, kuru AT tiesnešu plēnums izvirzīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam. Ko padarīsi, ja ceturtdien aprit likumā atvēlētās divas nedēļas, kurās komisijai jālemj, kas tālāk notiks ar Bičkoviču.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.