Askolds Rodins: Daugavpils raibās dienas
Tūlīt pēc vēlēšanām nekas neliecināja, ka pirmos jaunās domes "darba" mēnešus varēs raksturot kā haosu. Labu pārstāvniecību (pa pieciem deputātiem), ņemot vērā, ka domē ir 15 deputāti, ieguva sociāldemokrāti un LPP/LC. Divas vietas tika Saskaņas centram (SC), pārējās — vietējām sīkpartijām. Likās, ka nebūs grūti izveidot minimāla vairākuma koalīciju, tādējādi gandrīz atkārtojot Rīgas domes modeli.
Tomēr Daugavpilī sanāca citādi. Bija tur savi "nodevēji" un "kontrnodevēji", cilvēki paši izstājās no partijām, cilvēkus izslēdza no partijām. Par Daugavpils domes priekšsēdētāju jūnijā kļuva sociāldemokrāts Rihards Eigims, stipri turīgs cilvēks, kuram mēra amats tika otro reizi. Pirmā bija no 2001.gada marta līdz 2003.gada aprīlim. Toreiz viņu izbalsoja saistībā ar "neapmierinošo pašvaldības finansiālo situāciju, pašvaldības uzņēmumu darbību, domes pašreizējās vadības kadru politiku un vadības stilu". Nevienam daugavpilietim droši vien pat prātā nevarēja ienākt, ka šis formulējums (gan ne gluži vārds vārdā) atdzims pēc sešiem gadiem un kļūs par pamatojumu Eigima atcelšanai no amata pusotru mēnesi pēc ievēlēšanas.
Taču Nīke ir grūti prognozējama dieviete. Atkal jau neiztika bez "nodevējiem" un "kontrnodevējiem", tikai tajā pašā dienā īsi pirms saulrieta domē sekoja vēl viens balsojums. Un Eigims atgriezās mēra kabinetā kā pilntiesīgs saimnieks. Daugavpils deputātiem derētu painteresēties, vai viņu sniegums mēru vēlēšanu jomā "nevelk" uz Ginesa rekordu grāmatu.
Tas gan notika pirms trijām nedēļām. Iespējams, ka Daugavpils domnieki šādu laika posmu uzskata par mūžību, jo jau šodien domes kārtējā sēdē, iespējams, atkal tiks balsots par Eigima atcelšanu no amata. Iesākumam Eigimam likts priekšā atstāt amatu labprātīgi.
Atkal jau nerimstošās "nodevēju" un "kontrnodevēju" spēlītes, bet šobrīd sanācis tā, ka vismaz vēl vakar koalīciju veidojošie deputāti Daugavpils domē bija mazākumā. Ir kaut kā neierasti vairākumu dēvēt par opozīciju, taču tā viņi paši šobrīd sevi pozicionē, kaut arī balsu izrādījies pietiekami, lai vakar sasauktajā domes ārkārtas sēdē atceltu vairākus Eigima rīkojumus.
Pagājušā sasaukuma pašvaldībās ar intrigām un to izraisītiem skandāliem īpaši izcēlās Jūrmalas dome. Tagad Daugavpils. Diemžēl pilsētas iedzīvotājiem šajā situācijā neviens no malas palīdzēt nevar. Kas nu deputātos savēlēti, ar tiem jāiztiek. Taču arī viņi droši vien izturētos citādi, ja pašvaldību likumdošana vietumis būtu, teiksim tā, puritāniskāka.
Nupat nācis modē publiski un arī pa kaktiem spriedelēt, cik tas būtu vareni, ja Latvijā Valsts prezidentu tiešās vēlēšanās ievēlētu tauta. Bija laiks, kad, tiesa, mazāk aizrautīgi, tika runāts, ka vismaz lielajās pilsētās pašvaldību vadītājiem jābūt "tautas vēlētiem". To, protams, var izdarīt. Var visu ko — principiāli jaunu Satversmi, tai pieskaņotu likumdošanu. Tikai šādām kardinālām pārmaiņām nav pārliecinoša racionāla pamatojuma. Ja kā netrūkst — tad emociju.
Tomēr ir lietas, kuras var izdarīt bez "kalnu gāšanas" un lieliem izdevumiem. Pastāv iespēja atteikties no slēgtajiem balsojumiem. Ne jau no pilnīgi visiem. Ir gadījumi, kad slēgtie balsojumi patiešām nepieciešami, piemēram, ievēlot ģenerālprokuroru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju vai valsts kontrolieri.
Taču nav skaidrs, kāpēc slēgts balsojums vajadzīgs, piemēram, pašvaldības vadītāja vēlēšanās. Lai deputāti varētu slēpt savu patieso attieksmi pret amata kandidātu (kandidātiem) no kolēģiem un saviem vēlētājiem? Lai pastāvētu iespēja tā vai citādi notirgot savu balstiņu? Slēgtajam balsojumam šajā gadījumā ir vairāk mīnusu nekā plusu. Vismaz no vēlētāju viedokļa raugoties.
Ja mēra vēlēšanas nebūtu slēgtas, tāda mērkaķošanās, kāda pašlaik vērojama Daugavpils domē, diezin vai būtu iespējama. Deputātiem tomēr nav pilnīgi vienalga, ko par viņiem domā vēlētāji. Nav jau ievēlēti uz mūžu. Taisnība, ka līdz nākamajām vēlēšanām daudz kas piemirstas, tomēr ne jau viss. Spilgtākās nejaucības vēlētāji neaizmirst, turklāt par tām mēdz atgādināt plašsaziņas līdzekļi.
Visbeidzot ir vēl kāda apdomāšanas vērta lieta: mažoritārā sistēma pašvaldību vēlēšanās. Pieredze rāda, ka pašvaldību vēlēšanās kandidāta partijiskajai piederībai nav izšķirošas nozīmes, balso par konkrētu cilvēku. Pašlaik neizbēgami — arī par to sarakstu, kurā ir vēlamais kandidāts. Iespēja pielikt krustiņu vēlamajam vai svītrot apšaubāma kandidāta vārdu ļauj vēlētājam koriģēt sarakstu, taču tikai ierobežoti. Mažoritārā sistēma ļautu vēlētājam balsot par "savējo" — un bez piedevām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.