Askolds Rodins: Disonanses centrs

Cīņai par mandātiem 9.Saeimā tika izveidota četru partiju apvienība Saskaņas centrs (SC), kurai pašlaik Saeimā ir 18 deputātu. Vairāk ir tikai Tautas partijai (21). SC Saeimas frakcija, kas pēc vēlēšanām zināja, ka tai lemts opozīcijas sols, pēdējā laikā pozicionē sevi kā valdošās koalīcijas papildspēku — koalīcijas krīzes gadījumam. Tas sākumam. Kongresā no TSP līdera Jāņa Urbanoviča mutes izskanēja, ka liktenis atvēlējis partijai dažus mēnešus, pirms nākšoties uzņemties atbildību par valsti. Tās ir viņa tiesības — prognozēt, ka pavasarī gaidāma valdības krīze, bet nākamajā valdībā bez SC neiztikt. Bez kongresa saimnieka Urbanoviča runas teica arī pārējo triju SC ietilpstošo partiju līderi. Kā allaž, iespēju parunāt par "kapitālisma (..) sistēmas krīzi" un sociālisma neizbēgamību nepalaida garām aplausiem sveiktais sociālistu līderis Alfrēds Rubiks. Šī atziņa ir arī sociālistiskās partijas programmā, kurā var arī uzzināt, ka Latvijas valstiskās neatkarības atgūšana bijusi "kontrrevolucionārs apvērsums". Pārējās apvienības partijas negrasās celt sociālismu, taču vairākkārt izskanēja doma, ka ekonomiskā krīze veicinās sociāldemokrātisku ideju izplatīšanos. Teorētiski vajadzētu būt tā, ka politisko partiju apvienību veido spēki, kuriem līdzīgas politiskās programmas. No Rubika, cik zināms, nav prasīta citas, no sociālisma celtniecības brīvas programmas izstrādāšana. Rubiks pabiedēja ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) — miljardu aizņemšanās būšot "vakars". Un tas nekas, ka Urbanovičs paudis pilnīgu atbalstu kredīta ņemšanai no tā paša SVF. Kamēr apvienība ir opozīcijā, var izlikties, ka pat tik svarīgas domstarpības neko nenozīmē. Taču partijā, kura skaidri pieteikusi vēlmi ieiet valdībā, nesaskaņas tik būtiskā jautājumā nevar saukt citādi kā par bezatbildību. TSP un sociālistiem ir atpazīstamība, par tādu Jauno centru (SC līdera Nila Ušakova "dzimtā" partija) zinās ļoti retais, ka ir arī Daugavpils pilsētas partija (ceturtā SC sastāvdaļa), to droši vien zina tikai pašā pilsētā, varbūt mazliet arī rajonā. Katrs atsevišķi — diezin kas nav, taču summāri, kā SC, tas ir politiskais spēks, kas ietekmes dilumu izjutis vismazāk. Kā visas partijas, arī TSP kongresā ļāvās politiķu vidē izplatītajam lielības netikumam — kad tika piesaukti daudzie talantīgie partijas biedri, kas gatavi strādāt valstij. To, ka "rezervistu soliņš" patiesībā ir nepatīkami īss, savulaik nācies atzīt, piemēram, Latvijas ceļam, atsaucot no Rīgas mēra amata Andri Bērziņu, jo nebija, kam iet strādāt par premjeru. Ar līdzīgu problēmu saistīti TP centieni panākt grozījumus likumdošanā, kas atļautu būt vienlaikus Saeimas un pašvaldības deputātam. Kongresa debates kaut kādā ziņā ir partijas spoguļattēls. Bija savas grimases. Jānis Ādamsons ar savā mūžā ceturtās partijas biedra karti kabatā paziņoja, ka "mēs dzīvojam pusmafiozā, pareizāk sakot, mafiozā valstī, kurā, tāpat, kā 1937.gadā PSRS, par anekdoti var nokļūt cietumā". Kā vienmēr, Ādamsona izteicieni neliecina par mēra izjūtu vai cieņu pret faktiem. Var jau mēģināt saprast Saeimas deputātu Aleksandru Mirski, kas konfliktē ar Aizsardzības ministriju (AM). Sirds pilna, taču pateikt, ka tur strādā "šaika un idioti" — tas tomēr iziet ārpus normālas debašu kultūras ietvariem. Iespējamais ekonomikas ministra amata kandidāts, partijas vecbiedrs Dainis Zelmenis zināja smalki stāstīt, kā ekonomisko krīzi ASV apkaroja prezidents Franklins Rūzvelts, taču viņam faktiski nebija ieteikumu, ko darīt mūsdienu Latvijā. Eventuālais finanšu ministrs Vadims Jerošenko pie varas esošos raksturoja kā "profānus un neveiksminiekus". Viņa piedāvājums: ciešāka sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju, nerezidentu kapitālu piesaiste Latvijas bankām, tādējādi kļūstot "par banku paradīzi". Sapnis par "banku paradīzi" izsapņots jau pirms laba laika, turklāt paši esam liecinieki tam, kādas sekas var būt lielai nerezidentu kapitālu piesaistei, ja tie kaut kādu apstākļu dēļ pamet banku. Plašāka sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju tagadējos apstākļos ir vienkārši bezatbildīgs priekšlikums — ja pieņemam, ka Jerošenko kungs zina, kāds ir Krievijas un Baltkrievijas ekonomiku stāvoklis. Ja nezina, nu tad, tad cita lieta. Tapšot ēnu kabinets un rīcības programma, kas tikšot celta priekšā februārī. Taču tas vēl tikai būs — ja būs. Bet no jau notikušā varam minēt kongresā apstiprināto, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās būtu jāpiedalās nepilsoņiem. SC skaišas, kad to dēvē par "Kremļa projektu". Taču kā vērtēt Jerošenko idejas? Un vēl — Saeimas ārkārtas sēdē SC deputāti pameta zāli, kad bija jābalso par rezolūciju, kurā tika nosodīta Krievijas agresija pret Gruziju. Kongresā Saskaņas centrs cerēja sevi parādīt kā politisku spēku, kas gatavs piedalīties valdības veidošanā. Neizdevās.