Sestdien notikušajā partijas Jaunie demokrāti (JD) kongresā ievēlēja jaunu priekšsēdētāju. Partijas dibinātāju un līdzšinējo "galveno seju", kādreizējo Jaunā laika aktīvistu un bijušo iekšlietu ministru (Einara Repšes valdībā) Māri Gulbi nomainīja Ventspils uzņēmējs Edgars Jansons. Varētu likties dīvaini, ka veiksmīgs lietišķais cilvēks, kas vēl martā teicās nelīst politikā, no brīva prāta kļuvis par nelielas un neietekmīgas partijas līderi. Taču tā var likties tikai pirmajā acu uzmetienā. Gulbis turpmāk būšot partijas ierindas biedrs, un atšķirībā no kādas citas partijas "ierindas biedra" Gulbis patiešām būs ierindas biedrs bez jebkādām pēdiņām. Ventspilī Jansons pieder pie smagos kriminālnoziegumos apsūdzētā pilsētas domnieka Aivara Lemberga "gala", un ja līdz šim kādam ir bijušas šaubas par JD "šķirisko piederību", tad līdz ar virsvadības oficiālu maiņu jebkurām šaubām var pielikt punktu. Lemberga projekts. Diezin vai būs pareizi teikt, ka Gulbis paša dibināto uzņēmumu izdevīgi pārdevis Jansonam, drīzāk jau jārunā par projekta ietvaros notikušu neveiksmīga menedžera nomaiņu pret daudzsološāku. Mazliet vairāk nekā pēc gada paredzētas pašvaldību vēlēšanas, kas, dabiski, notiks arī Ventspilī. Tur Lembergam gan jau ir partija Latvijai un Ventspilij, viņa "pasē ierakstītais bērns", taču vai nu tas sācis niķoties, vai arī nepaklausības novēršanas nolūkā "sejiņu atsedzis" arī otrais Lemberga "bērns". Lembergam vajag "savu" Ventspils domi, un līdzekļi viņam nav no svara. Grūti atgaiņāties no iespaida, ka tagad notiekošais vismaz reizi jau ir redzēts un nevis kino vai televīzijā, bet reālajā dzīvē un tepat Latvijā. Jansons sacījis, ka gribot "dzīvot valstī, kurā cieņā ir nacionālais kapitāls". Pirms 13 gadiem ar "nacionālā kapitāla" stutēšanas saukli politiskajā lauciņā iznāca Demokrātiskā partija Saimnieks. Iznāca, lai pēc viena Saeimas sasaukuma aizietu nebūtībā, nespējot nodarīt valstij lielu ļaunumu. Protams, ne jau saukļa dēļ, kas pats par sevi nav īpaši kaitīgs, tikai ilūzijas rosinošs. Gulbis atzinis, ka ar partijas pastāvēšanai "tik svarīgo" finansējuma piesaistīšanu, laikam īsti netiekot galā. Ceļu citam. Pirms 11 gadiem Latvijas Zemnieku savienība (LZS, toreiz vēl bez jebkādas zaļo "piešprices") lēnīgā Alfrēda Geiseļa vietā par LZS priekšsēdētāju ievēlēja naudinieku Laimoni Strujeviču, LZS lielākā naudas devēja Ventamonjaka finanšu direktoru. Strujevičs prognozēja, ka 1998.gada Saeimas vēlēšanās LZS iegūs vismaz 20 mandātu, taču pēc vēlēšanām izrādījās, ka partija nav tikusi pāri 5% barjerai. Tolaik LZS tāpat kā JD mūsdienās bija Lemberga partija, nevis "pa tiešo", bet pastarpināti. Savā kongresā teiktajā runā jaunais JD līderis gan uzsvēra, ka vēsture mēdz atkārtoties, taču, protams, vēsture mēdz arī neatkārtoties. Mēs diezin vai pieredzēsim, ka programmatiski tuvās t.s. labēji centriskās partijas kļūs par vienu politisko spēku, atsaucot atpakaļ no vēstures tādu nosacītu Tautas fronti. Taču uzticēšanās krīze, plaša plaisa starp vēlētājiem un viņu ievēlētajiem politisko lēmumu pieņēmējiem patiešām pastāv. Martā par četrām valdošās koalīcijas partijām, kopā ņemtām, bija gatava balsot tikai nepilna piektā daļa vēlētāju. Partiju apvienošanās varētu būt mākslīga izeja no uzticēšanās krīzes. Uz kādu laiku. Tādas lietas notikušas arī agrāk, tikai drīzāk bija jārunā nevis par apvienošanos, bet pievienošanu. Stiprākais pievienoja sev vājāko: LZS - zaļos, mācītāju partija - Latvijas ceļu, tieši tāpat radās arī Saskaņas centrs (SC). Vēl pirms dažiem gadiem likās, ka Tautas partija (TP) tā palēnām, bez steigas "notiesās" TB/LNNK, kurai atgūt otro elpu ļāva t.s. krievu skolu aizstāvības štāba rīkotās aktivitātes. Līdz šim saplūšanu pamats bija partiju iekšēja šādas rīcības nepieciešamības izpratne. Eksistenciāli apsvērumi. Pašlaik lielāka nozīme ir ārējam faktoram - vēlētāju attieksmei. Tāpēc arī biežākas un sirsnīgākas runas par apvienošanos. Acīmredzot pirms pašvaldību vēlēšanām gaidāmi kaut kādi pilotprojekti. Atkarībā no to rezultātiem, "apvienošanās kustība" vai nu turpināsies, vai pierims. Dabiski, sava loma būs arī cilvēka faktoram - katram jau gribas būt pirmajam. Taču ne pirmajam starp atraidītajiem.
Askolds Rodins: Es spēks, tu — daile
Atpakaļ pie Tautas frontes? Domājams, jau vairākus mēnešus fiksēto katastrofāli zemo reitingu dēļ Latvijas vadošās politiskās partijas sākušas apspēlēt apvienošanās tematu. Mērķis esot daudzskaitlīgas labēji centriskas partijas izveidošana. Vienlaikus - ne teoretizēšanas, bet reālas darbības līmenī - dienas gaismu ieraudzīja nikna karikatūra par tematu Latvijas politiskās partijas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.