Askolds Rodins: Gruzijai vajadzīga palīdzība

Vakardien ieskatījos BBC. Neviena vārda par Gruziju... Aizvakar Krievijas televīzija ziņu pārraidē "Vesti" rādīja kā jaunais prezidents dodas vizītēs uz bijušajām padomju republikām Azerbaidžānu, Kazahiju, Turkmēniju, lai pasteigtu savus rietumu konkurentus. Interesanti, ka krievi bija gatavi dubultot gāzes cenu, ko pirktu no šīm valstīm... Tā ir kā raksta barakuda... Izskatās, ka Krievijā bez Gazprom, KGB un ģenerāļu korpusa nekas īsti vairs nav palicis. Tāpēc lien Abhāzijā un Osetijā un citur, lai vienkārši novērstu uzmanību, ka īstenībā Krievijjā nekas daudz vairs nav palicis. Izskatās, ka gāze arī draud beigties, tāpēc jau tik daudz jābraukā uz dienvidiem un jāmēģina pārtrumpot ASV un Eiropa vismaz ar gāzes cenu... Tagad Baltijas valstu ārpolitikas ekspertiem būtu īstais laiks ielikt kāju durvīs un vairāk saspringt tad, kad Eiropas Savienība tiekas sarunās ar Krieviju.

Ar " Azeriem" nemaz nav tik vienkārši, ka mēs domājam. Tur uz pumpja sēž savs "Andris". Klusībā aiz olām tur visu valsti, bez principiem- vispār! Un draņķīgākais šai situācijā ir tas, ka ar Volodju viņš ir sācis sarokoties viltīgi smaidot.... Cerams, jau ka kļūdos....

Šim kariņam būs arī cita nozīme.(Tā noteikti būs,lai kā to negribētu) 1.Naftas vads , Baku-Tbilisi-Džeihana,šis naftas vads ir raskai,ka kauls rīklē,pārāk liela azeru politiskā neatkarība,nafta kas iet garām raskai. 2.pats galvenais JAUNAIS GĀZES VADS"NABUCO" Turkmenija- Baku-Tbilisi-Ukraina- Eiropa, Tas raskai ir padaudz,tā var zaudēt gāzes piegāžu monopolstāvokli,Tas Krievijai ir ļoti bīstami.Raska ir deklarejusi,ka visiem iespējamiem un neiespējamiem līdzekļiem, jāsaglabā monopolstāvoklis. To Ēzeļausis ir sarakstījis savā diplomdarbā un to arī realizē.

Почему не кричите, почему не возмущетесь? Абхазию и Осетию расстреливают, взрывают, а вы молчите, как на Россию орать так в первых рядах.

Suverēni heksagēn-polonijdemokrātiskās Krievijas izdarības nepārsteidz nevienu, kurš māk lasīt po russki un var sekot līdzi sabiedriskās domas attīstībai mūsu draudzīgajā kaimiņvalstī. Pārsteidz tas, ka agresija notiek aizvēsturiskā 30to gadu stilā. Pagaidām varam tikai priecāties, ka „pervoprestoļnajā” nav izgudrots nekas atbilstošāks mūsdienām. Kamēr agresors gatavojies karot tikai iepriekšējā kara stilā, var necerēt uz panākumiem. Šlīfena plāns bij lielisks 19.gs. beigām, bet iestrēga 1914., jo nebija pilnībā apzināti tādi jaunumi, kā ložmetēji, artilērija no slēptām pozīcijām, aeroplāni u.c. Nākošajā zaudēja tie, kas un kamēr turējās ja turējās pie 1914.-18. militārajiem sasniegumiem. Jau šodien redzam, ka pat Korejas un Afganistānas karu militārā pieredze ir bezcerīgi novecojusi un jācer, ka tik arhaiskas provokācijas, kādas demonstrē krievu miera sargi, mums nav bīstamas. Tikai neaizmirsīsim, ka gribēšana kasīties nekur nav pazudusi. Ja tai pievienosies arī mācēšana 21. gadsimtam atbilstošā veidā, tiks no kaimiņvalsts arī mums. Nebaidīsimies no un robežpunktu apšaudēm un primitīvām prasībām ievest ierobežotus kontingentus. Daudz svarīgāk būtu apjēgt jaunos draudus un meklēt iespējas, arī – principiāli jaunas -. Ar NATO, kāds tas ir pašlaik, var nepietikt.

Gan apšaudes Dienvidosetijā, gan sprādzieni Abhāzijā ir Krievijas specdienestu provokācijas, kas ieinteresēta ne tikai saglabāt, bet arī pastiprināt nestabilitāti šinī reģionā, un Gruzijai ir pierādījumi,kas šos faktus apstiprina, (L. Latinina, "Novaja gazeta), pirms Medvedeva apstiprināšanas par prezidentu krievu militarās struktūras bija gatavas izraisīt militāru konfliktu ar Gruziju, lai dabūtu vēl lielāku varu un naudu uz tā rēķina, dabīgi, ar provokācijas palīdzību, tika pateicoties Gruzijas vēršanos pie visām starpt. org. un rietumu valdībām to izdevās apturēt, tāpēc Gruzijai patiešām \loti nepieciešams starptautiskais atbalsts.

Labs komentārs, paldies.