Askolds Rodins: Ierēdņi un partijas

Nu tur tā a'priori nevar pieņemt, ka visi struktūru vadītāji ir partiju ielikteņi. tajās ministrijās, kur apgrozas liela nauda - ļoti iespējams. Tērējošajās ministrijās: pat tuvu ne visi.

Nu tur jau ir tā lieta un problēma, un tāpēc to strukturālo reformu gaitā pirmais, kas bija jādara - jānomaina visi struktūrvien;ību vadītāji, jo tie jau ir, kas ir partiju cilvēki. Un momentā jāsoda, ja pieķer kādas partijas interešu lobēšanā. Bet dabīgi, viss tas nav tik vienkārši, visi valsts pārvaldes sistēmas darbibas principi jāmaina, lai tā darbotos valsts, nevis savā un partiju labā.

Tas viss ir jauki "uz papīra". Bet kā ar tiem, kuri formāli nav partiju biedri (līdz ar to formāli piešut šajā ziņā neko nevar,) bet ir varbūt daudz ciešāk saistīti ar kādiem politiskajiem/biznesa grupēumiem un darbojas to interesēs, nekā kāds partijas oficiāls biedrs? No šāda viedokļa patesībā fakts , ka ierēdnis X ir kādā partijā, padara spēles noteikumus daudz skaidrākus.

Skaidrs, ka ierēdnim jābūt bezpartejiskam, tikai, ja tam aiz muguras nestāv kāda no ietekmīgām partijām, viņš nekad augstu amatu neieņems, tāda ir Latvijas realitāte. Un līdz ar to visa ierēdniecība piemēslota ar šiem te partiju ielikteniem, protams, tie pārsvarā ir augstākie un vidējā kalibra ierēdņi, mazo ierēdņu vidū vēl saglabājušies profesionāļi. Un zaudējumi, ko nodara ierēdņu nelikumīgie lēmumi, jāpiedzen no pašiem ierēdņiem, un viss atrisināsies, tāda visatļautība uhn bezatbildība, kā Latvijas ierēdniecībā, nav nekur. Un pagaidām ierēdņiem vajadzētu ar likumu aizliegt iesaistīties politiskajā darbībā. Nekāds cilvēktiesību pārkāpums tas nav, ja gribi iet politikā - lūdzu, bet tad neesi ierēdnis. Jo , būdams politiskas partijas pārstāvis, ierēdnis, pēc definīcijas, nespēj pieņemt neangažētus lēmumus. Un par kādas partijas interešu lobēšanu stingri jāsoda, vispār, ja uz ietēdņi - valsts cilvēku - krīt ēna, tādi valsts darbā strādāt nedrīkst.