Pirms vēlēšanām sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka par Moldovas komunistu partiju, kas pie varas bijusi iepriekšējos astoņus gadus, gatavi balsot 30-35% vēlētāju. Pēc balsu saskaitīšanas iznāca turpat 50%, kas iezīmēja iespēju izveidot valdību bez citu parlamentā iekļuvušo partiju piesaistīšanas. Jāteic, ka komunistu negaidītajiem panākumiem varēja būt - un visdrīzāk arī bija - pagalam prozaisks iemesls, proti, dažas dienas pirms vēlēšanām pensijas tika palielinātas par 20%. Ņemot vērā, ka liels skaits darbspējīgo iedzīvotāju (oficiāli 350 tūkstoši, pēc citām aplēsēm aptuveni 600 tūkstoši) devušies darba meklējumos uz citām valstīm, pensionāru balsīm ir svarīga nozīme.
Opozīcija apstrīdēja vēlēšanu rezultātus, sekoja protesta akcijas ielās, kas pārauga grautiņos. Opozīcija norobežojās no grautiņu rīkotājiem, savukārt oficiālā Kišiņeva paziņoja, ka noticis valsts apvērsuma mēģinājums nolūkā pievienot Moldovu Rumānijai. Moldovas vēstnieku Rumānijā atsauca uz konsultācijām, divus Rumānijas diplomātus pasludināja par personām non grata, atjaunoja vīzu režīmu starp abām vienā valodā runājošajām valstīm.
Šī "līnija" guva atbalstu Krievijā, kuras Ārlietu ministrija nāca klajā ar paziņojumu, kurā runāts par "daudzajiem Rumānijas karogiem grautiņu rīkotāju rokās" un "Moldāvijas valstiskuma un demokrātisko procesu apdraudējumu". Krievijas nostājai pikantumu piešķir fakts, ka tā līdz šim nav nekādi reaģējusi uz Moldovas parlamenta vicespīkera teikto, ka grautiņus Kišiņevā organizējusi Krievija, kuras speciālie dienesti piedevām esot iesaistīti atentāta gatavošanā pret Moldovas prezidentu Vladimiru Voroņinu.
Krieviju biedē krāsu revolūcijas, jo to sekmīgs iznākums nozīmē kārtējā satelīta zaudēšanu. Tiesa, Kirgizstānu par brangu naudu, šķiet, ir izdevies atgūt, taču Ukraina un Gruzija saglabājušas orientāciju uz integrēšanos eiroatlantiskajās struktūrās.
Moldovas gadījumā tomēr ir citādi: šī valsts oficiāli ietur kursu uz pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), taču nedomā iestāties NATO, un tas Krievijai ir galvenais. Turklāt ceļš uz ES Moldovai nav nekāds īsais, un tas diezin vai var tikt noiets tuvākajā nākotnē.
Ir vēl kāds svarīgs apstāklis, kas vardarbīgos protestus Kišiņevā neļauj pielīdzināt krāsu revolūcijām Tbilisi un Kijevā. Starptautiskie novērotāji vēlēšanās nav fiksējuši - atšķirībā no tā, kā savulaik bija Gruzijā un Ukrainā, - vērā liekamas novirzes no starptautiski pieņemtajiem standartiem, tātad ar vēlēšanu iznākumu neapmierinātajiem, loģiski, nav pamata cerēt uz starptautisko organizāciju un demokrātisko valstu morālo atbalstu. Tieši tāpēc tika izspēlēta "Rumānijas kārts" (vajag taču ārējo faktoru!), kas patiesībā ir diezgan nožēlojama.
Neapstrīdami abās robežas pusēs ir cilvēki un sabiedriskās organizācijas, kas vēlētos Moldovas pievienošanos Rumānijai, un nebūtu jābrīnās par, kā teikts Krievijas paziņojumā, "daudzajiem Rumānijas karogiem", jo "anšlusa" piekritēji nepalaida garām iespēju popularizēt savu mērķi.
Rumānija kategoriski noliegusi jebkādu savu līdzdalību Kišiņevā notikušajos grautiņos, un nav nekāda pamata uzskatīt, ka tas nebūtu tā. Rumānija ir ES un NATO dalībvalsts, un ar to vien pietiek, lai vardarbīga "anšlusa" iespēju uzskatītu par nezinātnisku fantastiku.
Apvienošanās ideja ir virmojusi gaisā kopš PSRS sabrukuma, kad Moldova kļuva par suverēnu valsti un atkal varēja publiski atgādināt, ka pirms 1940.gada Moldova bija Rumānijas daļa, kuru tai atņēma pēc Hitlera un Staļina vienošanās. Taču, lai ķertos pie apvienošanās idejas reālas īstenošanas, Moldovā būtu jāsarīko referendums, un pašlaik iedzīvotāju vairākums neatbalsta šādu ieceri. Citiem vārdiem sakot, nekāda nopietna "Rumānijas faktora" konkrētajā situācijā nevarēja būt.
Ja starptautiskajiem novērotājiem nav iebildumu pret to, kā noritējušas vēlēšanas, tas vēl nav nekāds arguments cilvēkiem, kas nav apmierināti ar vēlēšanu iznākumu. Moldova ir stipri trūcīga agrāra valsts, kurā komunisti bijuši pie varas pēdējos astoņus gadus, un nekāda pamanāma iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanās nav novērota. Protestēt pret perspektīvu, ka vēl četrus gadus pie varas būs tie paši vēži un pat bez citas kulītes - tā pati par sevi nav nekāda ekstraordinārā rīcība. Grūti pateikt, tieši kas nostrādāja detonatora lomu vienkāršas protesta akcijas pāraugšanā grautiņos, taču augsne bija - pārāk ilgi valstī bijuši smagi dzīves apstākļi, pārāk daudz vilšanos piedzīvots, un nav pat "gaismas tuneļa galā". Zīmīgi, ka nekārtību dalībnieku lielākā daļa bija studentu un pat vidusskolēnu vecumā.
Izpildot konstitucionālās tiesas lēmumu, Centrālā vēlēšanu komisija paredzējusi jau rīt veikt atkārtotu balsu skaitīšanu, taču ļoti maz ticams, ka tas kaut ko mainīs.