Jāteic, ka teorētiski tautiešu jautājums, pieņemot speciālu likumu, Krievijā tika atrisināts pirms deviņiem gadiem. Šajā likumā kā tautieši tika definēti faktiski vai visi PSRS teritorijā dzimušie un viņu tiešie pēcnācēji. Tautiešiem bija paredzēts izsniegt īpašas apliecības. Deviņos gados nav izsniegta neviena apliecība, jo Krievijas valdība tā arī nav paveikusi likumā paredzēto — izstrādājusi apliecības formātu. Tas, dabiski, ir iegansts, cēlonis meklējams pārāk stiepjamajā jēdzienā "tautieši".
Par to tad arī tiek diskutēts jau minētajā darba grupā, kur tā arī nav tikuši skaidrībā, vai tautieši būtu iedalāmi "tālajos", no Krievijas emigrējušajos, un "tuvajos", bijušajās padomju republikās palikušajos. Cik zināms, virsroku ņem diferencētas pieejas piekritēji. Tālākais ticamākais scenārijs: būs likumdošanas grozījumi, kas pavērs iespēju bezvīzu režīmā iebraukt Krievijā tiem bijušajiem PSRS pilsoņiem, kuriem ir citu valstu pilsonība, taču kas varēs uzrādīt tautieša apliecību. Teiktais, protams, attieksies arī uz tautiešu pēcnācējiem. Citiem vārdiem sakot, tiks padarīts tas, kas vilkās deviņus gadus.
Taču tāpat vien neizsniedz pat riteņbraucēja apliecību. Otrdien Krievijas vēstniecībai pietuvinātajā laikrakstā Vesti Segodņa lasāms, ka tautieša goda gribētājiem būs jāraksta iesniegums, kurā būšot jāuzsver, ka iesniedzējs "patiešām ciena Krievijas valsti, tās kultūru un tradīcijas, uzskata krievu valodu par dzimto valodu". Tautībai gan nebūšot nozīmes. Vēl nav skaidrs, kam iesniegums jāadresē un vai paredzēti iestājeksāmeni.
Pie apliecības tikušais varēs, gluži kā nepilsonis, iebraukt Krievijā, taču tas nenozīmēšot, ka tautietis tiesību jomā tikšot pielīdzināts Krievijas pilsoņiem. Tāpat kā agrāk, būs jāreģistrējas migrācijas dienestā un dzīvesvietā, jāsaņem atļauja strādāt.
Šoreiz prezidenta dekrēta nebūs, un tas nozīmē, ka likumu grozījumus skatīs gan Dome, gan Federācijas padome. Savu laiciņu tas prasīs, jo grozījumi būs vajadzīgi vairākos likumos, taču Krievijas likumdevēji prot kaut ko pasteidzināt vai pavilkt garumā — atkarībā no tā, kāda ir varas vertikāles smailes griba.
Bezvīzu režīma ieviešana nepilsoņiem patiesībā jūtami ietekmēs tikai naturalizācijas tempus, tie palēnināsies, Krievija pie vajadzēšanas varēs izgāzt bezspēcīgas dusmas un runāt par "nepilsoņu beztiesiskumu". Vienīgais īstais visu nepilsoņu guvums no vīzu atcelšanas ir tas, ka nebūs jāiet uz Krievijas vēstniecības konsulāro daļu, kur palaikam mēdz veidoties padomju varas cienīgas rindas. Nepilsoņu vīzas nebija nekāds dārgais prieks — aptuveni desmit latu par mēnesi derīgu vīzu. Salīdzinājumam: dzelzceļa biļete no Rīgas līdz Maskavai kupeju vagonā maksā 77 latus, līdz Pēterpilij — 70 latu. Nepilsoņi, kuriem desmit latu ir vērā liekama nauda, diezin vai vēsturiskajā dzimtenē ciemosies biežāk nekā līdz šim. Reāli ieguvēji var izrādīties pierobežas sīktirgotāji. Ja reiz bezvīzu režīms, var soļot no vienas valsts uz otru no rīta līdz vakaram. Vai arī braukt palūkoties, vai Krievijā lētais benzīns vēl turas? Braukt ar gandrīz tukšu vai līdz malām pilnu benzīna bāku nevienam neaizliegsi.
Nav īsti skaidrs, vai tautieša apliecība būs vienīgi privilēģiju apliecinošs dokuments vai arī no Krievijas puses sekos mēģinājumi padarīt to par sava veida dubultpilsonības apliecinājumu, kas tiktu izmantots kā "pamats", lai jauktos Latvijas un Igaunijas iekšējās lietās. To varētu sagaidīt. Krievijas jaunais prezidents Dmitrijs Medvedevs Baltijas valstu lietās turpina mīt sava priekšgājēja Vladimira Putina iestaigāto taku. Vakar Krievijas vēstnieku sanāksmē viņš teica uzrunu, kurā izskanēja līdz riebumam pazīstamais "(..) daudzos gadījumos runa ir par krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību ierobežošanu. Viņu aizstāvība, tiesību aizsargāšana ir mūsu kopīgā kompleksā darba elements". Jāsāk domāt, vai tikai vienkāršots etnokrātisks komplicētu procesu redzējums Krievijā nav lipīga slimība: Putins un Medvedevs tomēr pieder pie dažādām paaudzēm.