Askolds Rodins: Lietuvā — prezidente
Kaut arī visas tautas vēlēta, Lietuvas prezidenta oficiālās pilnvaras daudz neatšķiras no Latvijas prezidenta pilnvarām, taču, tāpat kā pie mums, daudz kas ir atkarīgs no prezidenta personiskajām īpašībām, arī prasmes izveidot efektīvu komandu. Pirms desmit gadiem diezin vai kāds būtu ņēmies paredzēt, ka Vairai Vīķei-Freibergai būs ļoti nozīmīga loma Latvijas ārpolitikā.
Uz augsto amatu kandidēja pieci partiju virzīti kandidāti, bezpartijiskā (bija vēl viens bezpartijisks kandidāts, atvaļināts ģenerālis, taču pagalam pelēks) ekonomiste Grībauskaite "atnāca un pieteicās" pati. Nebijis viņas, cīņa par prezidenta amatu varēja būt itin sīva, taču tā — "atnāca, ieraudzīja, uzvarēja". Viņas tuvākais sekotājs, sociāldemokrātu līderis Aļģirds Butkevičs spēja "sazvejot" vien nepilnus 12% balsu.
Tagad Lietuvā spēkā esošā likumdošana stipri apcirpusi priekšvēlēšanu kampaņas izvēršanas iespējas. Piemēram, aizliegta politiska reklamēšanās elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Arī laiks ir ierobežots — priekšvēlēšanu kampaņai atvēlēti tikai divi mēneši.
Taču, iespējams, tieši šie ierobežojumi ļāva Grībauskaitei uzvarēt, un uzvarēt pārliecinoši. Martā par Grībauskaiti, kā rādīja sabiedriskās domas aptaujas, bija gatavi balsot 63% vēlētāju, aprīļa beigās — vairs tikai 53%. Ņemot vērā nodzīvoto gadu skaitu (jaunievēlētajai prezidentei ir 53 gadi), viņai neizbēgami bija "padomju saknes". Piedevām labi apspēlējamas. Augstāko izglītību viņa ieguvusi Andreja Ždanova Ļeņingradas Valsts universitātē, mācījusi politekonomiju Viļņas Augstākajā partijas skolā, doktora disertāciju aizstāvējusi PSKP Centrālās komitejas pārziņā esošajā Sabiedrisko zinātņu akadēmijā. Piedevām nekad nav bijusi precējusies, nav bērnu. Citā situācijā, to visu pasniedzot "vajadzīgajā lenķī" un vēl ar televīzijas piedalīšanos, no Grībauskaites, iespējams, varētu "uztaisīt ātro klopsi". Tikai ne pašlaik.
Tas saistīts vispirmām kārtām ar Lietuvas visai bēdīgo ekonomisko situāciju. Nav gluži tik traki kā Latvijā, taču pirmajā ceturksnī, salīdzinot to pašu laika posmu pagājušajā gadā, IKP kritums sasniedzis 12,6%. Tas ir lielākais IKP sarukums kopš 1995.gada, kad šis rādītājs tika ieviests. Sabiedrībā klīst runas par lita (nacionālās valūtas) devalvāciju. Lietuvai ir bijis savs "13.janvāris", kad pie Seima ēkas notika protesta akcijas dalībnieku sadursmes ar policiju.
Daļa Grībauskaite pēdējos turpat piecus gadus strādājusi Eiropas Komisijā, nav iejaukta nevienā Lietuvā notikušā skandālā un zināmā mērā — tāpat kā pēc Briselē pavadītā laika mūsu premjers Valdis Dombrovskis — var tikt uzskatīta par cilvēku no malas, un tas bija viņas lielākais trumpis. Viņas ievēlēšana ir apliecinājums, ka lietuvieši nevēlas dzīvot kā līdz šim.
Savā atvadu runā nu jau bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus uzsvēra, ka valstī valdošajā pagrimumā esot vainojama ne tik daudz ekonomiskā krīze, cik "vispārēja morāles degradācija". Skarbi vārdi, kurus vienlīdz labi var attiecināt gan uz Lietuvu, gan arī uz Latviju. Lietuviešu stāvoklis ir pat bēdīgāks, jo mums valdošajā koalīcijā tomēr ir "varas nesasmērēta" (vismaz līdz šim) partija. Lietuvas Seimā gan iepriekšējā, gan tagadējā sasaukumā vairākumu veido, protams, dažādās kombinācijās, taču — "vecie blēži", un viņu ātri vien piejaucētie jaunpienācēji. Tāpēc jo vairāk tika gaidīts "nesašmucējies" prezidents. Tāds patiesībā bija arī Adamkus, tomēr brīnumi no viņa netika sagaidīti: prezidenta pilnvaras noteiktas Lietuvas konstitūcijā, un tās, atkārtosim, nav nekādas dižās.
Par saviem galvenajiem uzdevumiem jaunā prezidente uzskata ekonomiskās krīzes pārvarēšanu (viņa asi kritizējusi valdības pretkrīzes programmu) un cīņu pret, viņasprāt, oligarhu pārāk lielo ietekmi valstī, un te vispirmām kārtām domāta enerģētikas joma.
Lietuvas attiecībās ar Latviju būtiskas pārmaiņas diezin vai būtu gaidāmas, ja nu vienīgi beidzot tiks noslēgts vairāk nekā desmit gadu marinētais Latvijas un Lietuvas jūras robežlīgums.
Jaunā prezidente jau paziņojusi, ka uz pusi samazinās savu algu un nedosies tradicionālajos pirmajos ārzemju braucienos. To izdarīt nebūs grūti. Briseles ierēdņi esot nodēvējuši Grībauskaiti par "dzelzs lēdiju", atliks vien vērot, kā pēc inaugurācijas (12.jūlijā) viņa ķersies pie pašas formulēto uzdevumu risināšanas.us
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.