Izklausās briesmīgi un ir pilnīgi nepieņemami. Mēs taču nedzīvojam Rīgas guberņā. Neviens, cik zināms, nav atcēlis Satversmes 100.pantu, kas nosaka — "cenzūra ir aizliegta". Varbūt ĀM nezina par šo Satversmes pantu? Prasība pēc uzrakstītā atrādīšanas faktiski ir cenzūras pieteikums. Dīvaini izskatās jau tas vien, ka, lai piedalītos semināros, jāparaksta līgums. Uz semināriem var ielūgt kādu personiski, var vienkārši aicināt interesentus, galu galā pat noteikt dalības maksu. Savukārt parakstīt līgumu nozīmē uzņemties saistības, un saistības tomēr pieņemts ievērot. Taču, kā parasti, medaļai ir divas puses. Arī šai. Diemžēl. Apmaiņā pret visu minēto ĀM apņemas nodrošināt semināra dalībniekiem naktsmītni un brīvpusdienas. Brīvpusdienas nav tas pats, kas kafijas pauzes cepumi. Abi labi, un šāda rakstura līgumā balstīta sadarbība vērtējama kā stipri vien neētiska.
Askolds Rodins: Medaļas divas puses
Ārlietu ministrija (ĀM), kas rīkojusi seminārus reģionālo laikrakstu žurnālistiem, pieprasījusi, lai tie rakstiski (līgumā) apliecina, ka uzliks uz papīra seminārā pārrunātās lietas, 20 dienu laikā atrādīs uzrakstīto ministrijā un tad publicēs savā avīzē. Tādi bijuši sākotnējie noteikumi, kas gan tikšot mīkstināti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.