Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Askolds Rodins: Minhenes mācībstunda

Pirms septiņdesmit gadiem Minhenē agrā 30.septembra rīta stundā tika parakstīts dokuments, kas kļuva par vienu no soļiem ceļā uz Otro pasaules karu. Divi diktatori — Vācijas nācijas līderis Ādolfs Hitlers un Itālijas vadonis Benito Musolīni — un divu demokrātisku valstu vadītāji — Lielbritānijas premjers Nevils Čemberlens un Francijas premjers Eduārs Daladjē — vienojās par Viduseiropas pēdējās demokrātiskās valsts — Čehoslovakijas — sadalīšanu.

Vācijai, kas draudēja uzbrukt Čehoslovakijai, atdeva tās pieprasīto lielākoties vāciešu apdzīvoto Sudetiju. Čehoslovakijas pārstāvji uz Minheni netika aicināti. Pirms tam Hitlers tika publiski paziņojis, ka, atskaitot Sudetiju, citu teritoriālo pretenziju viņam Eiropā nav un ka tiks respektēta pāri palikušās Čehoslovakijas teritoriālā integritāte. Pēc pusgada Hitlers lauza šo solījumu.

Neviens nekad nav apšaubījis, ka vērmahta iesoļošana Čehijā 1939.gada martā bija okupācija, kurai sekoja aneksija, gan ne padomju sociālistiskās republikas, bet reihsprotektorāta noformējumā. Krievija joprojām noliedz, ka PSRS 1940.gadā būtu okupējusi Baltijas valstis, jo, redz, bijušas vienošanās. Saturiski līdzīga bija "vienošanās", kuru Hitlers Berlīnē panāca ar turp izsaukto Čehoslovakijas prezidentu. Gan Sarkanajai armijai, gan vērmahtam "papīri bija kārtībā".

Čemberlens atgriezās Londonā ar vēsturē iegājušo frāzi, ka viņš atvedis savai paaudzei mieru. Līdz pasaules karam bija atlicis mazāk par gadu.

Nākamā gada 23.augustā Maskavā parakstīja Polijai un Baltijas valstīm liktenīgo Ribentropa—Molotova paktu. Jau pēc nedēļas sākās Otrais pasaules karš, kuru tā pirmajās dienās, kad vēl nebija redzams Vācijas spēks un Polijas nespēks, plašsaziņas līdzekļi devēja par Vācijas un Polijas militāru sadursmi.

Iespējams, ka Hitlers uz to cerēja, taču "Minhene neklātienē" nesekoja, Lielbritānija un Francija pieteica Vācijai karu. Demokrātiskās valstis bija sapratušas, ka agresoru nevar apturēt sarunu ceļā, no jauna un no jauna piekāpjoties.

Minhenes vienošanās nepieder pie tām Lielbritānijas un Francijas vēstures lappusēm, ar kurām šīs valstis varētu lepoties. Diezgan nožēlojams, tomēr tas bija mēģinājums, upurējot savu sabiedroto Čehoslovakiju, "nopirkt mieru". Vismaz daļēji tas skaidrojams arī ar pacifisma noskaņām abās lielvalstīs — pārāk svaigā atmiņā bija Pirmais pasaules karš ar tā aptuveni desmit miljoniem upuru.

Ribentropa—Molotova paktam bija pilnīgi pretējs mērķis — "sakārtot politisko vidi" kara sākšanai.

Mūsdienās Kremlī sākušas skanēt runas par dabiskajām interešu zonām. "Molotovs" pieteicies, tikai no "Ribentropa" nav ne miņas, un var droši teikt, ka arī nebūs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas