Visvairāk deputātu mandātu tika tradicionāli par prokremlisku uzskatītā Viktora Janukoviča vadītajai Reģionu partijai, taču tai nācās samierināties ar opozīcijas lomu, jo summāri oranžie tomēr bija pārsvarā. Tikai ar vairākumam tikušās varas mērķtiecīgu izmantošanu gājis kā pa celmiem.
Kuģim nevar būt divi kapteiņi, un Ukrainā tas labi redzams. Jau vasaras sākumā politikas eksperti koalīciju dēvēja par "mironi, kura nāve vēl nav konstatēta". Taču pamatus politiskajam haosam Ukrainā ielika Juščenko priekšgājējs Leonīds Kučma: pēc viņa iniciatīvas tika izdarīti likumdošanas grozījumi (stājās spēkā Juščenko prezidentūras laikā), kas Ukrainu padarīja no prezidentālas par, ja tā var sacīt, pusprezidentālu vai pusparlamentāru republiku. Prezidenta, premjera un parlamenta pilnvaras nav nodalītas tik nepārprotami, lai nerastos iespēja "iekāpt svešā dārziņā".
Simbolisks abu valdošās koalīcijas partiju konflikts notika augusta otrajā pusē, kad JTB atteicās atbalstīt MU rosināto un prezidenta atbalstīto Radas rezolūciju, kas nosodītu Krieviju par Gruzijas separātisko provinču Abhāzijas un Ziemeļosetijas valstiskās neatkarības atzīšanu. Tālāk — trakāk. Radas JTB frakcija vienojās ar Reģionu partijas frakciju (kopā tām ir konstitucionālajam vairākumam nepieciešamais balsu skaits) un iebalsoja likumdošanas grozījumus, kas vēl vairāk apcirpa prezidenta varu un vienkāršoja prezidenta atstādināšanas procedūru.
Vadzis lūza, un pagājušajā nedēļa MU paziņoja par izstāšanos no koalīcijas. Izveidojās šāda aina: oranžajām partijām dotas desmit dienas izlīguma panākšanai. Ja izlīguma nebūs, Radas deputātiem mēneša laikā jāizveido jauna vairākuma koalīcija. Ja arī no tā nekas neiznāk, prezidents var atlaist parlamentu un izsludināt jaunas vēlēšanas. Ceturtdien MU noraidīja Timošenko aicinājumu reanimēt koalīciju. Taču tas bija ceturtdien pirms ASV viceprezidenta Dika Čeinija piektdien notikušās dažu stundu vizītes Kijevā. Čeinijs tikās gan ar Juščenko, gan Timošenko, un, iespējams, viņam izdevies vest tos pie prāta. Tas nāks redzams pavisam drīz.
Ja oranžās partijas nespēs atrast kompromisu, visticamāk, gaidāmas kārtējās ārkārtas vēlēšanas. Ukrainas politiskajās aizkulisēs pat cirkulē to iespējamais datums — 7.decembris. Spēku samērs šajā Augstākajā radā ir tāds, ka iespējams vai nu iepriekšējais vairākums, vai arī vienas oranžās partijas bloķēšanās ar Janukoviča reģionāļiem. Teorētiski tā var notikt, praksē, ņemot vērā Ukrainas apstākļus, diezin vai: tā "oranžā" partija, kas piekritīs veidot koalīciju ar Janukoviču, būs izdarījusi politisko pašnāvību. Ukrainas vēlētāji spēj piedot saviem politiķiem daudz ko, ķildīgumu ieskaitot, tikai ne klaju kažoka pārmešanu.
Koalīcijas izjukšanā prezidents un premjerministre vaino viens otru, tikai pagale jau viena nedeg. Savstarpējo apvainojumu patiešām nav trūcis, taču abu prorietumniecisko demokrātisko partiju līderiem būtu jāatrod spēki pacelties tiem pāri. Nacionālo interešu vārdā. Decembrī paredzēts NATO dalībvalstu ārlietu ministru saiets, kurā — to var apgalvot diezgan droši — notiks tas, ko Ukraina un Gruzija gaidīja, bet nesagaidīja aprīlī NATO valstu vadītāju Bukarestes sammita laikā. Tām, visticamāk, piedāvās t.s. Rīcības plānu, kas nozīmē pirmo soli ceļā uz iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē. Taču ja Ukrainā pie varas neatradīsies demokrātiski, uz integrāciju Rietumu struktūrās orientēti politiskie spēki, Rīcības plānu vienkārši nebūs kam piedāvāt.
Kijevā preses konferencē Čeinijs sacīja, ka "mēs ticam cilvēku tiesībām dzīvot, nebaidoties no tirānijas, šantāžas, militāra uzbrukuma vai iebiedēšanas draudiem. Labākais veids, kā Ukrainai pārvarēt šos draudus, ir vienotība". Vēl viņš apstiprināja, ka ASV atbalsta Ukrainas centienus kļūt par NATO dalībvalsti, un ka "nevienai trešajai valstij šai jautājumā nav veto tiesību".
Dabiski, ka ar šo vārdā nenosaukto "trešo valsti" visvairāk asociējas Krievija. Ja Ukraina un Gruzija Rīcības plānu būtu saņēmušas jau Bukarestes sammitā, Krievija, iespējams, neizšķirtos par militāru uzbrukumu Gruzijai. 1999.gadā Krievija un Ukraina uz desmit gadiem noslēdza sadarbības līgumu, kurā fiksēta Ukrainas teritoriālās integritātes (tagadējās robežās) respektēšana. Tikai līgumu var nepagarināt, var pat denonsēt pirms termiņa beigām. Ieganstu var atrast vienmēr.
Ukrainas ārlietu ministrs paziņojis, ka Krievijas konsulāts Krimā dala šīs valsts pases pa labi un pa kreisi. Abhāzijā un Dienvidosetijā arī viss sākās ar pasēm. Tieši tāpēc pašlaik Ukrainai politiskā krīze ir bīstamāka nekā jebkad agrāk.