Ziņas par to, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) grasās būvēt Mežaparkā ēku kompleksu dienesta izvietošanai vienuviet, nav nekāds jaunums. Bija neglīts stāsts par to, ka zemi, ko vēlāk noskatīja VID, pirms tam "pilnīgi nejauši" tika nopirkusi VID ģenerāldirektora vietnieka Vladimira Vaškeviča šķirtā sieva Ināra Vilkaste. Pārdeva ar desmitkārtīgu uzviju. Tagad seko šī veiksmes stāsta turpinājums — gatavošanās ēku kompleksa celtniecībai.
Jau noticis slepens konkurss, kurā noskaidrots, kurš arhitektu birojs projektēs kompleksu. Slepens tāpēc, ka publiski nav nosaukti visi pieci konkursa dalībnieki, nezināms palicis uzvarētājs. Toties zināms arhitektu darba uzdevuma devējs — ēku kompleksu būvēs valsts un privātā partnera nodibinātā firma Biroju centrs Ezerparks, kurā valstij (akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) personā) pieder 31,5% akciju, pārējās tikušas firmai Mežaparks SPV, kura pieder bijušajam Rīgas mēram, "mācītāju" partijas biedram Gundaram Bojāram.
Jāpiebilst, ka slepena konkursa sarīkošana neiziet ārpus likumdošanas prasībām, jo Ezerparka kontrolpakete pieder privātajam investoram Bojāram.
Šis privātais investors nav uzradies no nekurienes. Pērn martā Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība pilnvaroja VNĪ noslēgt līgumu ar Bojāra uzņēmumu. VNĪ atteikušies iepazīstināt ar Ezerparka dibināšanas līgumu, kas pēc pušu vienošanās esot konfidenciāls. Saskaņā ar pastāvošo kārtību visiem privātās partnerības projektiem jāsaņem valdības akcepts, un tas acīmredzot ticis saņemts. VNĪ projektā ieguldījuši 3,2 miljonus latu, Bojāra firma — aptuveni trīs hektārus zemes, kuru uzskata par astoņus miljonus latu vērtu. Vērtēts pagājušā gada maijā, "trekno gadu" izskaņā.
Būs projekts, varēs sākt būvēt. Lai sāktu būvēt, būs vajadzīga nauda, nāksies iet uz bankām. Te nu ir vērts atskatīties gan nesenā, gan mazliet senākā pagātnē.
Pirms 2001.gada pašvaldības vēlēšanām sociāldemokrāti (tolaik Gundars Bojārs vēl bija sociāldemokrāts) plaši un skaļi solīja prāmju satiksmi ar Stokholmu un savu solījumu izpildīja. Kļuvis par Rīgas mēru, Bojārs "sakārtoja lietas": pret Rīgas brīvostas galvojumu Parex banka izsniedza kredītu, un prāmis Baltic Kristina sāka kustēt no Rīgas uz Stokholmu un atpakaļ. Projekts beidzās pagalam nelāgi. Ar bankrotu. Prāmi nopirka par 2,56 miljoniem latu, pārdeva par vecu dzelžu vērtību — 780 tūkstošiem latu. Ja kredītu bankrota dēļ nevar dzēst, maksāt nākas galvotājam. Nu ko — neveiksmīgs projekts, uzskatīsim, ka kaut kas nebija izkalkulēts līdz galam. Tā gadās. Bojārs kā biznesa neveiksmes upuris.
Ap to laiku, kad Baltic Kristina sāka šķelt Dzintarjūras viļņus, pirmās aprises ieguva Dienvidu tilts. Atgādināsim, ka tikai ar 31 (no 60) balsīm Rīgas mēra krēslā ievēlētais Bojārs nosēdēja tajā visus likumā atvēlētos gadus. Pēc nesenā Valsts kontroles (VK) revīzijas graujošā slēdziena par Dienvidu tilta būvē pieļautajiem pārkāpumiem par "zelta tiltu" runāts un rakstīts daudz. Bojārs aizrunājies pat tiktāl, ka VK slēdziens esot apzināti provokatīvs dokuments — tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Daļēji viņam var piekrist — pašvaldību vēlēšanas patiešām tuvojas.
Kaut kā tā "pavisam dabiski" sanāca, ka tilta pirmās divas kārtas, kuru izbūvēšanai pēc sākotnējām aplēsēm vajadzēja pietikt ar 108 miljoniem latu, galu galā izmaksāja turpat piecas reizes vairāk. Savu artavu deva netradicionālais būves finansēšanas paņēmiens: nauda, kuru izlietoja finansējuma piesaistīšanai, izrādījās lielāka par naudu, kuru izdevās piesaistīt. Būvdarbu lielākā daļa iekrita "treknajos gados", šis un tas patiešām kļuva dārgāks, taču ar diviem cipariem rakstāms inflācijas skaitlis parādījās tikai 2008.gada janvārī.
Tautas gudrība māca, ka nekas nevar ne uzdīgt, ne augļus nest, ja pa priekšu nav sēkla kaisīta. Dienvidu tilta gadījumā par nenormālā sadārdzinājuma sēklu acīmredzot var uzskatīt līgumus, kas tika noslēgti, lai tilts parādītos, kā tādos gadījumos mēdz teikt, dabā un mērogā viens pret vienu. Pamatlīgumi tapa laikā, kad Rīgas domes pirmā persona bija Gundars Bojārs. Bojārs kā būvniekiem, nevis nodokļu maksātājiem izdevīgu līgumu devējs, vai arī — atkal nelaimīga apstākļu sakritība?
VID ēku kompleksa plānotās izmaksas netiek izpaustas, nav pat aptuveni zināms, par kādu maksu VID īrēs kompleksu. Tiks slēgti līgumi — ne jau pats Bojārs vicinās ķelli. Vai atkal nebūs sakritība sakritības galā un visas šoreiz valstij nelaimīgas? Tāpēc VID mītnes ēku kompleksa celtniecības sakarā pašlaik atliek vien minēt, vai šoreiz Bojāram netiks cita, viņam kā uzņēmējam izdevīgu līgumu ņēmēja loma.