Kārtējo, jo tā jau notika pirms diviem gadiem, 2006.gada septembra beigās, pēc tam, kad Valsts kontrole (VK) vasarā bija publiskojusi revīzijas ziņojumu par fonda darbībā atklātajiem likumpārkāpumiem. Piemēram, nebija skaidrības par ziedojuma saņēmējiem, jo ziedojumi mēdza nonākt ārzonas firmās. Klaji pārkāpjot likumu, par ziedotājiem un ziedojumu saņēmējiem, kā atklājās, bija kļuvušas vienas un tās pašas juridiskās personas. Šis netikums laikam ir LKF hronisks: vēl pirms dažiem gadiem par ziedotu naudu Jūrmalas rotāšanai iegādātā skulptūra "iesakņojās" ziedotājas Jūrmalas mājas pagalmā. 2006.gada rudenī LKF pārsūdzēja lēmumu tiesā. Pagāja nedaudz vairāk par gadu, un LKF atguva sabiedriska labuma organizācijas statusu. Fonda interneta mājaslapā varēja uzzināt, ka "fonds ir vieta, kur ieplūst un no kurienes izplūst nauda". Te nenāktu par ļaunu atcerēties vārdus, kurus aizpērnās vasaras skandāla laikā teica toreizējais un arī tagadējais fonda valdes priekšsēdētājs Pēteris Bankovskis. Proti, ka "uzņēmumi bieži ziedojot konkrētiem mērķiem un ziedotājiem esot skaidrs, kurš ir labākais izpildītājs". "Ieplūšanas un izplūšanas" mehānisms ir pagalam vienkāršs. Ziedotājam tiek ienākuma nodokļa atlaide, starpniekam — "uzturnauda", caurmērā 3% no ziedojuma summas. Pēc vētrainajiem notikumiem tika sasaukta LKF dibinātāju (tie ir vairāk par pussimtu fizisko personu) kopsapulce, kas ievēlēja jaunu valdi, kuras priekšsēdētāja amatu saglabāja Pēteris Bankovskis. Kopsapulce atzina, ka "fondā pieļautas paviršības". Satraucošas lietas LKF darbībā nākušas dzirdamas pēdējā laikā. Fonds (finanšu lietas kārto tā priekšsēdētājs Pēteris Bankovskis) pārstājis darīt to, kas tam būtu jādara — atdot ziedoto naudu tiem, kam tā paredzēta. Var jau būt, ka grēku nasta patiesībā ir vēl smagāka, taču gana smaga ir jau tā, kas nonākusi publiskajā telpā. Savu naudu nav saņēmuši Pedvāles Brīvdabas muzejs un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs. Jura Podnieka studijai tikusi puse no aprīļa sākumā LKF ieskaitītās dokumentālai filmai paredzētās naudas. Tomēr visbrēcošākais laikam gan ir Imanta Ziedoņa (viens no LKF dibinātājiem!) gadījums. Viņa medicīniskajai aprūpei (lai dzejnieks varētu strādāt) paredzētā nauda atdota daļēji (mazākā daļa), turklāt pēdējais maksājums bijis aprīlī. Šogad pat nebija vajadzīga VK revīzija. Lai izvirzītos jautājums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, pietika ar gada pārskatu, kuru LKF septembra vidū iesniedza attiecīgajai Finanšu ministrijas komisijai. Lieli nodokļu parādi, piedevām fonds savām vajadzībām iztērējis krietni vairāk ziedotās naudas, nekā tas atļauts. Toties LKF īrē telpas Vecrīgā un ir iegādājies līzingā 2006.gada izlaiduma automašīnu Audi A6. LKF patiešām bija savs liesais gads — starp sabiedriskā labuma organizācijas statusa zaudēšanu un tā atgūšanu. Taču, atvainojiet, spiedīgos apstākļos arī iztikšanai vajadzētu būt šaurākai. Telpas Vecrīgā nav taupīšanas pazīme. Par Pēteri Bankovski nav skaidrības vēl vienā jautājumā, proti, kā viņa, LKF valdes priekšsēdētāja, īpašumā varēja nonākt agrāk LKF piederošs īpašums Jūrmalā (Bulduros, pie pašas jūras)? Par pārējo viss ir skaidrs: šis cilvēks jātur, cik vien var, tālu no iespējas rīkoties ar naudu, kas nepieder viņam pašam. Ir pilnīgi skaidrs, ka ar skubu jāsasauc LKF dibinātāju kopsapulce (nevar gaidīt vēl gadu, kad tā būtu jāsasauc atbilstoši statūtiem), kurai jātiek skaidrībā un jālemj, ko darīt tālāk — varbūt tiešām "klapēt ciet" to kantori un nevis vienkārši nomainīt valdes priekšsēdētāju? Galvenais atbildētājs (un atbildēt noteikti nāksies), dabiski, būs Pēteris Bankovskis, taču valdē bez viņa bija vēl četri cilvēki, kas visu laiku "izlikās beigti". Kā pastāstījusi dzīva aculieciniece, Bankovskis finanšu dokumentus pārējiem četriem līdzdalībniekiem neesot rādījis kopš 2006.gada. Ja noskaidrošoties, ka fonda stipendiātu sūdzības nav izdomājums, valde, pēc šīs kundzes teiktā, rīkošoties. Palēnināta reakcija vai — visiem četriem? Pat pieņemot, ka Bankovskis kā tāds pūķis sēdēja uz finanšu dokumentu kaudzes un nevienu nelaida tai klāt, pirmajiem jautājumiem vajadzēja rasties jau augusta vidū, kad publiskajā telpā parādījās ziņas, ka LKF (Bankovskis) nepilda saistības, ko tas uzņēmies. Šīs ziņas varēja pārbaudīt viegli un vienkārši. Vajadzēja tikai sazināties ar publikācijās minētajiem LKF upuriem. Grūti iedomāties, ka naudu saņēmušie apgalvotu pretējo. Kaut vai tāpēc, ka tam nebūtu jēgas.
Askolds Rodins: Pašlabuma fonds
Viņnedēļ Latvijas Kultūras fondam (LKF) atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Par sabiedrisko organizāciju atbilstību šim statusam lemj īpaša Finanšu ministrijas struktūra, un uz tā vērtējuma pamata organizācija var iegūt, saglabāt vai zaudēt privileģēto statusu. LKF tas kārtējo reizi atņemts.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.