Askolds Rodins: Patriarha mantojums

Jauns patriarhs jāievēl pusgada laikā. Lai būtu klāt patriarha bērēs, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pārtraucis savu ārzemju turneju. Pareizticīgo baznīca ir hierarhiska, taču Krievijā ir arī cita varas vertikāle, un tieši tā, visticamāk, noteiks, kas kļūs par nākamo patriarhu. Tā bijis padomju laikā (atskaitot pirmos 10—15 gadus), un Kremļa un pareizticīgo spices attiecības nav būtiski mainījušās arī mūsdienu Krievijā. Ka baznīca Krievijā oficiāli ir šķirta no valsts, vēl neko nenozīmē. Protams, ārēji tā pareizticīgo baznīca, kas tiks Aleksija II amata mantotājam, stipri vien atšķiras no tās, kas tika viņam pašam vēl PSRS laikos, 1990.gada vasaras sākumā. Aleksija II laikā baznīca atguva daudz ko no padomju varas gados zaudētā spožuma. Tā atguva (valsts labprātīgi atdeva) un atjaunoja daudzus savulaik zaudētos īpašumus. Dievnami pārstāja būt noliktavas un sporta zāles. Kā uzskatāmāko piemēru varam minēt Maskavas Kristus Pestītāja katedrāli. To deviņpadsmitā gadsimtā uzcēla par tautas ziedotu naudu, lai godinātu 1812.gada Tēvijas kara dalībnieku piemiņu. Staļina laikā katedrāli uzspridzināja, lai atbrīvotu vietu grandioza padomju nama celtniecībai. Namu tā arī neuzbūvēja. Ņikitas Hruščova laikā tur izbūvēja milzīgu atklāto peldbaseinu, kurā silts ūdens bija cauru gadu. Tagad tur atkal atrodas Krievijas galvenā katedrāle. Piebildīsim, ka par valsts materiālo palīdzību baznīcai neapšaubāmi uzskatāmas tiesības bez nodokļiem importēt alkoholu un tabakas izstrādājumus. Vēl piebildīsim, ka tikt uzskatītam par reliģiozu mūsdienu Krievijā pieder pie labā toņa: reliģisko svētku dienās baznīcu apmeklē valsts augstākās amatpersonas, un, kā jau Krievijā, augstāko amatpersonu ieradumus ar skubu pārņem zemākās. Pilnīgi jauna mode ir speciālu lūgšanu telpu ierīkošana. Tāda ir, piemēram, Ģenerālprokuratūrā un Federālajā drošības dienestā (bijušajā VDK). Hruščovs bija pēdējais PSRS kompartijas vadonis, kurš uzskatīja, ka baznīca jāiznīdē, taču nevis brutāli, bet graujot to no iekšienes. Ir pamats domāt, ka tieši ar šādu nolūku 1961.gadā tikusi izveidota, kā tagad saka, ietekmes aģentu grupa: virkne gados jaunu kliriķu baznīcas hierarhijā negaidīti uzlēca augstu jo augstu. Pie tiem piederēja arī Igaunijā dzimušais pareizticīgais vācbaltietis Aleksejs Ridigers — nākamais Aleksijs II. Pēc Hruščova pensionēšanas iecere zaudēja aktualitāti, Brežņevs pat esot skatījies uz reliģiju kā "rezerves variantu" komunisma kā iedvesmojošas idejas galīgas izgāšanās gadījumā. Baznīca kļuva autonoma, taču tā bija kontrolēta autonomija. Čekas kontrolēta. Tiešu pierādījumu nav, taču ir pamats uzskatīt, ka pie šīs kontroles realizētājiem piederējis arī nākamais patriarhs. Pie Aleksija II paliekošajiem darbiem pieder pēc smagiem pūliņiem panāktā Krievijas pareizticīgo baznīcas un Ārzemju pareizticīgo baznīcas apvienošanās. Krievu Emigrantu baznīca pamatoti pārmeta Krievijas baznīcai sadarbošanos ar Kremli, precīzāk — svārstīšanos atkarībā no tā, kāda nu kurubrīd bijusi "partijas līnija". Apvienošanās tomēr tika panākta, un radās pasaules lielākā pareizticīgo kopiena. Pašā pareizticīgo garīdzniecībā palaikam parādījušās spilgtas personības, kas kritizēja baznīcas un valsts pārlieku siltās attiecības. Astoņdesmito gadu nogalē tāds bija Aleksandrs Meņs. Viņa slepkava (vai slepkavas) nav atrasti vēl šobaltdien. Tuvāk mūsdienām varam minēt Gļebu Jakuņinu — te viņu izslēdza no baznīcas, te atkal pieņēma atpakaļ. Kā tiek uzskatīts — atkarībā no tā, kādi nākuši "vadošie norādījumi". Aleksijs II nebija izteikts pašizolācijas, Trešās Romas ceļa piekritējs, taču kategoriski atteicās tikties ar tagadējo un iepriekšējo Romas pāvestu, uzskatot, ka katoļi Krievijā vairo savas draudzes, pārvilinot pareizticīgos. Patriarhs neatlaidīgi, taču neveiksmīgi centās panākt, lai laicīgajās skolās parādītos mācību priekšmets, kas aplūkotu pareizticīgo kultūras specifiku. Krievijas pareizticīgo baznīcas iekšienē pagaidām bez lielas publiskas rīvēšanās sadzīvo divas tendences: kļūt noslēgtākai un kļūt atvērtākai, vairāk atbilst mūsdienu vēsmām. Šīs tendences personificējošie baznīcas hierarhi tiek uzskatīti par drošākajiem patriarha amata kandidātiem. Taču tikpat labi var parādīties trešais — ja "kur nākas" tiks nolemts, ka visam jāpaliek, kā bijis. Latvijā pareizticība pieder pie galvenajām reliģiskajām konfesijām, un par to, kāda nozīme mūsu pareizticīgo dzīvē ir kaimiņzemes baznīcas galvam, varējām pārliecināties pirms pusotra gada Aleksija II vizītes laikā Latvijā. Neapšaubāmi, liela, un nav domājams, ka tuvākajā laikā tā mazināsies. Neatkarīgi no tā, kas kļūs par Maskavas un visas Krievijas patriarhu.