Askolds Rodins: Prezidents un separātisti

Paredzams, ka Valsts dome par Putina iecelšanu premjera amatā nobalsos šodien speciāli sasauktajā ārkārtas sēdē. Patiesībā šīs operetes librets bija zināms jau decembrī. Viss notika bez novirzēm no plānotā. Līdz ar Monomaha cepuri Medvedevam mantojumā tikusi problēma, kura nebija akūta laikā, kad Kremlī tika lemts, kas reāli būs katra priekšnieka kompetencē pēc 7.maija. Runa ir par Krievijas un Gruzijas attiecību saasināšanos saistībā ar Gruzijas faktiski nekontrolētajām separātajām teritorijām — Abhāziju un Dienvidosetiju, kas pasludinājušas savu neatkarību, kura nav guvusi starptautisku atzīšanu. Neviena pasaules valsts, arī Krievija, oficiāli nav apšaubījusi Gruzijas tiesības uz teritoriālo integritāti, taču reālā aina mainījās pāris nedēļu pēc Kosovas valstiskās neatkarības pasludināšanas. Pats šis fakts un tas, ka Kosovu kā neatkarīgu valsti atzinušas gandrīz visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un ASV bija diezgan smags trieciens Krievijai, kas, piezīdusies naftas dolāru, pretendēja uz to, ka nozīmīgas lietas nevar notikt bez tās akcepta. Kosovas neatkarības starptautiskā atzīšana pretēji Kremļa gribai norādīja Krievijai tās patieso vietu starptautisko attiecību sistēmā. Jau otro reizi pēdējos gados Krievija solīja "asimetrisku atbildi". Pirmo reizi tas notika saistībā ar ASV plāniem izvietot Centrāleiropā pretgaisa aizsardzības objektus. Atliek tikai minēt, kāda bijusi šī "asimetriskā atbilde", ja vien par tādu neuzskatām aizsardzības ministra nomaiņu: ģenerāļa vietā nāca mēbeļu tirdzniecības menedžeris. Saistībā ar Kosovu Krievijas "asimetriskā atbilde" nāca redzama jau marta pirmajā dekādē, kad Krievija atteicās no ekonomiskajām sankcijām pret Abhāziju un Dienvidosetiju. Aprīļa vidū Krievijas prezidents Putins deva rīkojumu būtiski paplašināt ekonomisko sadarbību ar Gruzijas separātajām provincēm un dibināt kontaktus to varas struktūrām. Dabiski, Gruzijai tas nepatika, taču tās neapmierinātība palika polemikas līmenī. Abhāzija noraidīja Gruzijas piedāvātos izlīguma priekšlikumus, kas paredzēja plašu autonomiju, viceprezidenta amatu Abhāzijas pārstāvim un veto tiesības likumdošanas jomā. Par konflikta eskalāciju gādāja Krievija — notriecot vairākas Gruzijas bezpilota izlūklidmašīnas, paziņojot, ka vajadzības gadījumā aizsargās savus pilsoņus (vairākums Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotāju ir Krievijas pilsoņi), liekot lietā militāru spēku. Aizvakar Abhāzijas ārlietu ministrs paziņoja, ka Abhāzija apmaiņā pret militārās drošības garantijām ir gatava nonākt Krievijas militārā kontrolē un neiebildīs pret karabāzes ierīkošanu. Krievijas Ārlietu ministrijas atbilde bija izvairīga, taču drīzāk tā skanēja, kā "jā" nevis "nē". Abhāzijā un Dienvidosetijā jau piecpadsmit gadu atrodas Krievijas armijas kontingenti, kuriem ir miera uzturēšanas spēku statuss. Krievija paziņoja, ka skaitliski papildinās miera uzturēšanas spēkus, un nosūtīja uz Abhāziju paplašināta sastāva bataljonu, 400 vīru. Tikai nevis kājniekus, bet desantniekus, apgādātus nevis kā miera uzturēšanas, bet kaujas vienības — ar savu artilēriju, kāpurķēžu bruņutransportieriem, pretgaisa aizsardzības sistēmām. Citiem vārdiem sakot, tas faktiski ir neliels ekspedīcijas korpuss. Turklāt desantnieki pēc savas būtības ir uzbrukuma, nevis aizsardzības ieroču šķira. Pretēji Kremļa propagandas apgalvojumiem, Gruzija negatavojas militāriem līdzekļiem panākt faktisku teritoriālās integritātes atjaunošanu. Ieroču žvadzinātāja pilnīgi noteikti ir Krievija, un provokācijas sarīkošana lielu meistarību neprasa. Vladimiram Putinam pirmos vērā liekamos popularitātes punktus deva viņa premjerēšanas laikā iesāktais Otrais Čečenijas karš. Protams, grūti to iztēloties, taču nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka veiksmīgs zibenskarš pret Gruziju varētu tikt plānots kā līdzeklis vakar inaugurētā prezidenta Medvedeva reitinga paaugstināšanai. Vienlaikus tiekot vaļā no grūtībām, kas saistītas ar Abhāzijas un Dienvidosetijas pakāpenisko aneksiju. ASV kongresā top rezolūcija, kurā nosodīs Krievijas rīcību, kas rada spriedzes pastiprināšanos Krievijas un Gruzijas attiecībās. Šis temats ir arī Eiropas Parlamenta slēgtās sēdes darba kārtībā. Pilnīgu atbalstu Gruzijas teritoriālās integritātes saglabāšanai sarunā ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētaju paudusi ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa. To visu Krievija tā kā nevarētu neņemt vērā, tikai vainot "nejaušu automāta kārtu" var vienmēr.