Askolds Rodins: Rīgas zelta tilts

Uzzinājis revīzijas rezultātus, Birks tos atzina par "šokējošiem", ar to lielākoties domājot atzinumu, ka tilta celtniecībā nelietderīgi izlietoti 27 miljoni latu. Pēc Bojāra teiktā, tilts esot viens no vislabāk realizētajiem projektiem Latvijā, tajā skaitā arī finansējuma piesaistē. Aksenoks kaut kam no VK "uzraktā" piekrīt, kaut kam — ne.

Var jau būt, ka tā ir vienkārši nelaimīga apstākļu sakritība, taču sanācis tā, ka tilta pirmās divas kārtas sākotnēji paredzēto nepilnu 109 miljonu latu vietā izmaksāja 570 miljonus. Uz Ginesa rekordu grāmatu varbūt arī nevelk, tomēr Dienvidu tilts savā "svara kategorijā" neapšaubāmi pieder pie pasaules visdārgākajām šāda veida būvēm.

VK norādījusi, ka būves šaušalīgās sadārdzināšanās galvenais iemesls ir tā finansēšanas modelis. Rīgas domniekiem nešķita anomāls stāvoklis, kad par katru tilta būvei piesaistīto latu pretim bija jādod 87 santīmi. Viņi, protams, piedalīsies parāda atdošanā, tikai — kā parasti nodokļu maksātāji. Maksāt sāksim nākamgad, un darīsim to turpmākos divdesmit gadus. Tam savulaik uzmanību pievērsa plašsaziņas līdzekļi, taču iznāca vien saucēja balss tuksnesī.

VK uzskata, ka pašvaldība pretlikumīgi saskaņojusi ekonomiski nepamatotus būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, šādā ceļā izšeptējot 27 miljonus latu. Konkursa (konkurss bija!) nolikums paredzēja, ka būvdarbu apjoma palielināšanās gadījumā līgumcena var tikt palielināta, taču ne vairāk kā par 10%. Tas vēlāk kaut kā piemirsās.

Izlietu ūdeni nesasmelsi, taču, iepazīstoties ar VK revīzijas gala dokumentu, tā vien šķiet, ka, slēdzot līgumu ar būvniekiem, noteicošās bijušas tieši viņu un nevis rīdzinieku, nodokļu maksātāju intereses. Ka konkursa rezultātā noslēgti pašvaldībai neizdevīgi būvniecības līgumi, kas ilustrē, kā praksē izskatās "pilsētas nozagšanas" variants. Te derētu atcerēties arī Rīgas rātsnamu, kura uzcelšanai sākotnēji plānoto nepilnu deviņu miljonu latu vietā iztērēja visus trīspadsmit.

VK savu darbu padarījusi, nav iemesla domāt, ka prokuratūra netiks galā ar savu. Uz dokumentiem ir ar tilta būvi saistīto cilvēku paraksti, ir zināms, kāda kurā gadā bijusi inflācija, kā svārstījušās būvmateriālu cenas un darbaspēka izmaksas. Ja tiks konstatēts, ka pie atbildības saucami konkrēti cilvēki, tas acīmredzot tiks darīts.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) uzdevis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam (TP) iepazīties ar VK slēdzienu un "nākt klajā ar priekšlikumiem, ko valdība šajā jautājumā varētu darīt". Zalāns ir gatavs arī izvērtēt pastāvošos normatīvos aktus un nākt ar priekšlikumiem, ja būs nepieciešama to precizēšana, lai "paredzētu skaidru kārtību, kādā tiek īstenoti lieli infrastruktūras objekti". Tiktāl viss ir pareizi.

Atsevišķi būtu jāpakavējas pie Rīgas dažāda laika pirmo personu vietas un lomas šajā skandālā. Mazāka nozīme ir Aksenokam, kurš patiešām bija "pa vidam". Galvenais varonis, dabiski, ir Gundars Bojārs, kādreizējais sociāldemokrāts, tagadējais "mācītājs", tilta būves konkrētā varianta dzinējspēks, kas tagad stāsta, ka "finansējums tika piesaistīts veiksmīgi". Normāli tam tā vajadzētu būt, taču diezin vai no LPP/LC puses redzēsim tās jaunbiedra darbības kaut vai puslīdz objektīvu izvērtējumu.

Līdzīgi ir ar tagadējo mēru Jāni Birku, kas sevi par līdzvainīgu neuzskata un izturas kā no plaukta nokritis: katrai pusei uz revīzijas rezultātiem esot savs skatījums. "Pie katra no dokumentiem ir paraksti, un katrs atbild par savu parakstu uz dokumentiem," — tā Birks. Un vēl: "Ja politiķi ir maldināti, tad tas ir jautājums par konkrētiem speciālistiem." Te jāpiebilst, ka tādu speciālistu piesaistīšana, kas nemaldinātu politiķus, akurāt pieder pie politiķu kompetences rādītājiem. Tāpat jāpiebilst, ka nav tālu līdz brīdim — pašvaldību vēlēšanas gaidāmas jūnija sākumā —, kad var iestāties politiķu tik bieži piesauktā "politiskā atbildība". Gan, iespējams, par 27 miljoniem, gan arī par to, ka par nodokļu maksātāju naudu Rīgā uzbūvēts "zelta tilts".