Askolds Rodins: Sadarbību meklējot

Ārpus Eiropas Savienības (ES) Baltkrievija ir Latvijas otrā lielākā tirdzniecības partnervalsts. Pēdējā pusgada laikā šī ir jau trešā Godmaņa un Baltkrievijas premjerministra Sergeja Sidorska tikšanās. Sidorskis apmeklēja Latviju pērn novembra vidū, lai piedalītos Baltkrievijas preču izstādes Belarus Expo — 2008 atklāšanā. Šādas izstādes rīko ik pārgadus, taču iepriekš Baltkrievijas premjeri nebija naski to atklāšanu apmeklēšanā. To varēja uzskatīt par sava veida valstu attiecību uzlabošanas pieteikumu. Toreiz tika parakstītas vienošanās par sadarbību vairākās jomās, taču to skaitā nebija enerģētikas. Taču pirms tam bija notikums, kuru varētu raksturot kā izlūkošanu. Savstarpēju. Jūlija vidū, kad vēl bija spēkā Baltkrievijai noteiktās ES sankcijas, Sidorskis dīvainā kārtā uzradās Krāslavas rajona Silenes pagastā, kur viņam bija tas gods tikties ar Latvijas premjeru Godmani. Par sarunu saturu varēja uzzināt no valdības preses dienesta relīzes, kurā bija teikts, ka "tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja enerģētikas jautājumus un iespējas attīstīt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Baltkrieviju". Acīmredzot nekādi dokumenti nav parakstīti — citādi tas būtu nācis zināms. Vizītes pirmajā dienā Godmanis ielūkojās slavenajā Minskas automobiļu rūpnīcā. Izrādās, ka rūpnīcai jau vairāk nekā četrus gadus Rīgā ir ražotne, kurā no Baltkrievijā ražotām sastāvdaļām "saskrūvē" aptuveni 800 automašīnas gadā, piebildīsim — sertificētas, Eiropas standartiem atbilstošas automašīnas. Minskas autorūpnīca kopš februāra sākuma pārgājusi uz saīsinātu darba nedēļu — sarucis pieprasījums pēc gatavās produkcijas. Tā, protams, nav vienīgā Baltkrieviju, šķiet, pat smagāk nekā Latviju skārušās krīzes pazīme. Sidorska Rīgas vizītes laikā Baltkrievijas ārējais parāds trīskārt pārsniedza valsts zelta un valūtas rezerves. Kopš tā laika Baltkrievija ir ieslīdējusi vēl dziļākā parādu bedrē. Janvārī Baltkrievijas rubli nācās devalvēt par 20%. Tagad vienu latu var samainīt pret pieciem tūkstošiem Baltkrievijas "zaķīšu". Saņemti kredīti gan Krievijā, gan Starptautiskajā Valūtas fondā, turklāt lētāk nekā Krievijā. Pavasarī, iespējams, Minskai izdosies iegūt Pasaules Bankas aizdevumu. Kā melno humoru var uztvert Baltkrievijas nesen izteikto vēlēšanos vēlreiz aizņemties naudu no Krievijas — tikai nevis dolārus, bet rubļus. Lai rubļos maksātu Krievijai par dabasgāzes piegādēm. Nav pagājis necik ilgs laiks — daži mēneši —, kopš pa puspasauli Krievija skandēja, ka samaksu par dabasgāzi drīzumā pieņems tikai rubļos. Minska atsaukusies. Toties joprojām nav atsaukusies Kremļa neatlaidīgajam aicinājumam beidzot taču atzīt Abhāzijas un Dienvidosetijas valstisko neatkarību. Ja kaut kas kardināli nemainīsies, domājams, arī neatsauksies, jo tas nozīmētu, īpaši neuzlabojot attiecības ar Krieviju, stipri vien iemaitāt tās ar Rietumu pasauli. Tiekoties ar Godmani, Sidorskis atgriezās pie Rīgā izteiktās domas, ka vienu otru Latvijas ražotni (runa bija par mēbeļu ražošanu) nenāktu par ļaunu pārcelt uz Baltkrieviju. Parunāt, protams, var, tikai diezin vai Latvijā atradīsies daudz gribētāju. Rudenī tika publiskots aptuveni 180 pasaules valstīs veikts pētījums, kas valstis sarindoja pēc tā, cik sarežģīta un darbietilpīga ir ar uzņēmējdarbību saistīto nodokļu nomaksa. Šajā uzskaitījumā Latvija atrodas 36.vietā (nav pamata lepoties), tomēr krietni augstāk par Baltkrieviju, kurai tikusi vieta pēdējā trijniekā — blakus Kongo Republikai. Sarunā ar Gerhardu apspriešanas vērtu priekšlikumu izteicis Baltkrievijas Sporta un tūrisma ministrijas pārstāvis Viktors Jankovenko. Viņš pastāstīja, ka Baltkrievija tuvojas nobeigumam darbs pie vienošanās ar Lietuvu par to, ka abu valstu pierobežas iedzīvotāji drīkstēs brīvi pārvietoties kaimiņvalsts teritorijā līdz pat 50 kilometru attālumam. Baltkrievu funkcionārs domā, ka viņa zeme līdzīgu līgumu varētu noslēgt arī ar Latviju. Protams, tādas lietas nenotiek uz līdzenas vietas. Sākumam varēsim pavērot, kā sokas lietuviešiem: vai teorētiski pieņemamajai iecerei neizrādīsies kādas pilnīgi negaidītas negatīvas blakus sekas. Ja projekts izrādīsies dzīvotspējīgs, Latvijai droši vien būtu vērts to atkārtot. Jau tāpēc vien, lai iespējami lielāks Baltkrievijas iedzīvotāju skaits savām acīm varētu skatīt, kāda patiesībā ir dzīve — labi, tāpat ekonomisko grūtību māktā — tomēr visumā demokrātiskā valstī.