Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Askolds Rodins: Saeimas atlaišanas jautājums

Nākamajā otrdienā pirmo pārskatu par padarīto Saeimas Juridiskajai komisijai sniegs šī komisijas apakškomisija, kas izveidota, lai izstrādātu Satversmes grozījumus, kuri saistīti ar Saeimas pirmstermiņa atlaišanu. Priekšlikumus Saeimā iesniedzis Valsts prezidents Valdis Zatlers, kas vēlētos, lai grozījumus pieņemtu līdz Ziemsvētkiem, vēl Saeimas rudens sesijas laikā. Neizskatās gan, ka tā varētu notikt. Grozījumus var pieņemt Saeimas ar kvalificētā vairākuma balsojumu, un tie acīm redzot neattieksies uz 9.Saeimu un tagadējo prezidentu.

Apakškomisijā darbojas visu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvji un viens pie frakcijām nepiederošs deputāts, kopumā 19 tautas priekšstāvji. Zatlera iesniegtajos priekšlikumos paredzētas gan tautas, gan Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu, pašam neriskējot (kā tas ir Satversmes tagadējā redakcijā) zaudēt amatu, ja referendumā vēlētāji nenobalso par Saeimas atlaišanu. Par otro jautājumu īstas diskusijas vēl nav bijis, un aktualitāti, šķiet, ir zaudējis jautājums par Saeimas tiesībām atlaist pašai sevi.

Šonedēļ ar apakšfrakciju tikās Valsts prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits, kādreizējais Strāsbūras tiesas tiesnesi, tagad — Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis. Viņš apstiprināja to, par ko vairās runāt valdošās koalīcijas deputāti — ka "nepieciešamību pēc normas par priekšlaicīgām vēlēšanām rada sabiedrības neuzticēšanās parlamentam". To apliecina gan vēlētāju augstā aktivitāte 2.augusta referendumā, gan sabiedriskās domas aptaujas. Netieši to apliecina arī Saeimas vēlēšanas: 1993.gadā 5.Saeimas vēlēšanās piedalījās 89,9% balsstiesīgo, aizpērn 9.Saeimas vēlēšanās — 60,9%.

Atliek tikai piekrist Levitam, ka demokrātijas apstākļos parlamenta priekštermiņa atlaišana ir "normāla parādība" un ka referendums būtu uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalījusies puse iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsojušo pilsoņu, nevis puse visu balsstiesīgo. Tas ir par daudz prasīts un teikto labi ilustrē 2.augusta referendums.

Kvorumā, tur tas šābrīža "suns aprakts". Skaidrs, ka arī "puse iepriekšējās vēlēšanās balsojušo" nozīmē simtiem tūkstošu cilvēku, un šāda aktivitāte iespējama tikai tad, ja referendumam ir pietiekams pamatojums. Nevajadzētu domāt par vēlētājiem sliktāk nekā viņi to pelnījuši.

Apakškomisija spriedīs, Juridiskā komisija skatīs, tomēr iznākumu noteiks Saeimas balsojums.

Koalīcijas partiju deputāti līdz šim uzstājuši, ka referendumā būtu jāpiedalās pusei balsstiesīgo, opozīcija ir vienisprātis ar konstitucionālo tiesību lietpratēju Egilu Levitu. Ja grozījumi tiks pieņemti tāda kvoruma variantā, kas reālās iespējas referenduma ceļā atlaist Saeimu reducēs līdz nullei, vēlētāji to noteikti paturēs prātā.

Viņnedēļ apakškomisijas sēdē deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) sūkstījās par "pašmāju dižgariem" un prasīja starptautiski atzītu tiesību ekspertu domas. Egils Levits akurāt pieder pie šīs kategorijas. Viņu uzklausīja, un teiktais noteikti būtu jāņem vērā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas