Askolds Rodins: Skolā ieti negribas
Procentuāli tikai nedaudz mazāk hronisko "bastotāju" bijis arī divos iepriekšējos mācību gados. Dati var būt nedaudz neprecīzi, jo tie iegūti, "savelkot kopā" vairākos avotos dažādā laikā fiksēto informāciju, taču tie pietiekami skaidri uzrāda tendenci — skolu ignorētāju īpatsvara noturību.
Ja bērns ir skolas sarakstos, bet mērogā viens pret vienu redzēts reti vai pat nemaz, tas ir pamats noskaidrot, kāpēc tā. Droši vien to grūtāk izdarīt Rīgā un citās lielākajās pilsētās, taču ne pagastos un mazpilsētās, kur gandrīz visi iedzīvotāji ir savstarpēji pazīstami.
Diezin vai skolu neapmeklējošs bērns apzināti tiecas būt analfabēts. Likums nosaka, ka par bērna izglītošanu atbild vecāki vai vecāku aizvietotāji. Ja viņi to nedara, skola viena pati var izrādīties bezspēcīga — aiz ausīm neatvilksi līdz solam.
Bez skolas katrā administratīvajā teritorijā ir arī pašvaldību pārziņā esoši sociālie darbinieki, ir bāriņtiesas, kas var saukt pie kārtības cilvēkus, kas nepilda likuma prasības. Laikam jau, tāpat kā korupcija, skolas vecuma bērnu klaiņošana pilnībā nav izskaužama. Taču šī parādība ir ierobežojama, ja tiks noteikts konkrēts atbildīgais — amatpersona vai institūcija, kurai jāgādā, lai pamatizglītību iegūtu visi bērni.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.