Svaigi ieceltā valdes locekļa tēvs pavisam nesen Šlesera auto stūrēšanu savienoja ar "darbu" cita ministrijas pakļautības uzņēmuma padomē. Tiesa, pēc fakta publiskošanas demisionēja. Tagad šis nelaimes putns sludina, ka interese par viņa dēla karjeru ir "rakņāšanās pa manu ģimeni". Neticami, ka kādam Latvijā vēl būtu jāpaskaidro, ka draugu būšanas izpēte saistībā ar naudīgu amatu ieņemšanu valsts uzņēmumā nav "rakņāšanās pa ģimeni". PV padomes un valdes sastāvs rāda, ka lielākā daļa šo cilvēku ir piederējusi pie ministra Šlesera svītas, un to kompetence ir stipri jo stipri apšaubāma. Tāpēc jau nerīko konkursus — lai amati tiktu savējiem. No Šlesera, dabiski, nevar prasīt personisko atbildību par katru nevīžīgi izslaucītu dzelzceļa vagonu. Taču var prasīt, ja runa ir par augsti atalgotiem amatiem — arī tad, ja tie ir ne tikai ministrijas struktūrvienībās, bet arī tās pakļautības uzņēmumos. Skatīties uz valsti kā slaucamu govi — lai būtu pieniņš, ko saliet savējo bļodiņās, — tas velk uz varas ļaunprātīgu izmantošanu. Un piedevām apliecina, ka ne viens vien ministrs nav apjēdzis, kāda ir mūsu situācija un kas ir pretkrīzes plāns.
Askolds Rodins: Šlesera ģimenes vērtības
Treknie gadi pagājuši, treknie amati palikuši. Varbūt nejaušība, taču atkal "iekritis" satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC). Ministrijas pakļautības uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) valdē iekļauts Šlesera šofera dēls. Saņems brangu, vairākos tūkstošos latu mērāmu algu. Nav dzirdēts, ka uz vakanci būtu ticis rīkots konkurss.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.