Askolds Rodins: Stipendiāti nāk apskatāmi

Aptuveni trīs miljonus ASV dolāru. Maksāts politiskajām partijām un atsevišķiem politiķiem, kopumam, ko kuluāru sarunās jau ilgāku laiku dēvēja par "Lemberga stipendiātiem". Maksāts, kā izriet no Lembergam izvirzītās apsūdzības, ar noziedzīgā ceļā iegūtu naudu. Pirms mazliet vairāk nekā gada savā atvadu runā Saeimā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pieminēja "Dāmokla zobenu", kas karājas virs dažām galvām: "Tas karājas mata galā, un mēs vēl nezinām, kur un kad tas kritīs." Tagad šī stunda ir situsi. Dāmokla zobens, tāpat kā krusts, katram ir savs. Krituši tikai daži, un, iespējams, drīzumā pieredzēsim īstu "Dāmokla zobenu lietu". Te der atcerēties, ka pēc minētās atvadu runas, pretēji tradīcijai, bijusī Valsts prezidente nesaņēma ziedus. Acīmredzot viens otrs zināja, ko ēdis. Saeimas priekšsēdētāja amatu tolaik vēl ieņēma Indulis Emsis (ZZS), kura politiskajai karjerai pēc dažiem mēnešiem punktu pielika nelaimīgā kārtā valdības ēdnīcā bez pieskatīšanas atstātais portfelis ar palielu naudu, kuras izcelsmi viņš nespēja jēdzīgi izskaidrot. Minētajā runā Vīķe-Freiberga ieteica politiskajām partijām izvērtēt savus ienākumu avotus un pārskatīt biedru rindas, lai "atšķirtu āžus no avīm". Ieteikums palika karājamies gaisā. Kas tālāk notiks ar Lembergu, tas ir tiesas ziņā. Sarežģītāks ir jautājums, kas tālāk notiks ar politiķiem un politiskajiem spēkiem, kas saņēmuši naudu no Lemberga kontrolētās melnās kases. Diemžēl "stipendiāti" notikušo uzņem vēsā mierā. Dokuments, dabiski, nebija domāts svešām acīm, ailīte "kam izsniegts" aizpildīta tā, kā tās saturs pilnīgi droši zināms tikai naudas izsniedzējiem, taču nav grūti iedomāties, ka, piemēram, dokumentā minētā Pleskavas šoseja tas pats Latvijas ceļš (LC) vien ir. Ja kā saņēmējs parādās V.Krišt., ar to, visticamāk, domāts kādreizējais Ministru prezidents Vilis Krištopans. Kādreizējais Saeimas deputāts Pēteris Apinis neslēpj, ka ņēmis no Lemberga naudu - grāmatas izdošanai. To nav grūti pārbaudīt. Jaunā laika dibinātājs Einars Repše publiski atzinis, ka viņa partija saņēmusi naudas ziedojumu no Ventspils mēra, taču viss esot noticis tālaika likumdošanas ietvaros. Arī to nav grūti pārbaudīt. Mūsu gadsimta pirmajos gados Latvijas politisko partiju spektrs atšķīrās no tagadējā, taču ne tik ļoti, ka nebūtu saprotams, kurš bija kādas šālaika partijas "sencis". Ir pamats uzskatīt, ka pie Lemberga siles tikusi arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), sociāldemokrāti un organizatoriski mainīgā partija, kuras nemainīgais vadītājs ir tagadējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Malā saprotamu iemeslu dēļ palikusi Tautas partija (TP) un t.s. "krievu partijas". Dīvainā kārtā - vismaz līdz šim - nav pamanīta apvienība TB/LNNK. Kādas itin prāvas summas saņēmējs figurē ar segvārdu Zvaigznīšu brīdis. Uz šo skanīgo apzīmējumu ir vairāki "pretendenti". Te būtu kārtīgi jāaplūko vairāki ar "stipendiju" saņemšanu saistīti aspekti. Ja partijas ziedojumus saņēmušas atbilstoši likumdošanas prasībām, tad nebūtu, ko pārmest. Svarīgāks ir cits jautājums - vai saņēmēji zināja, ka nauda nāk no melnās kases? Ja teiks, ka nezināja, radīsies jautājums, ko darīs tagad, kad ir uzzinājuši? Partijai, kas saņēmusi ziedojumā naudu, kurai ir nelikumīga izcelsme, vajadzētu no ziedojuma atteikties. Bet ja partija zināja par ziedojumu izcelsmi, neatliks nekas cits, kā samest partijas biedru kartes vienā kaudzē un izklīst. Publiskajā telpā ir dokumenti tikai par diviem gadiem, taču dzīve turpinājās. Kādas bija Lemberga un "stipendiātu" attiecības no 2003.gada līdz mūsdienām? Protams, varēja būt izmaiņas klientu lokā, taču grūti iztēloties, ka tās varētu būt principiāli atšķirīgas. Jau minētajā ailītē ir pāris ierakstu, kas rosina domāt, ka bijušas arī "mērķstipendijas" - viens ieraksts vēsta, ka saņēmējs ir "Komerclikums", cits, ka "brīvostas likums". Ja nauda izlietota - un tā tas izskatās - lai likumos būtu ietvertas maksātājam vēlamās normas (un nebūtu nevēlamo), tā jau ir klasiska valsts nozagšana. Arī šajos gadījumos nav pārlieku sarežģīti "patīt filmu atpakaļ" un noskaidrot, par ko diskutēts, kurš kā balsojis. Par partijas darbību kopumā atbild tās kongresā ievēlētais priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji. Acīmredzot aizdomu ēnā nonākušo partiju tagadējo vadītāju uzdevums būtu gādāt, lai "bijušie priekšnieki" sākumam vismaz partiju valžu vai domju līmenī runātu kā pie bikts. Var jau būt, ka ļaudis vēl dzīvo sestdien notikušā referenduma iespaidā, un tāpēc nav attapušies, ka savā ziņā pravietiski izrādījušies - gan citā kontekstā teiktie - Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes (ZZS) vārdi par pamošanos "citā Latvijā". Latvijā, kurā daudzas politiskās partijas, iespējams, nāksies atzīt par stipri vien pērkamām.