Nevar teikt, ka līdz šim tautas balss galīgi netiktu uzklausīta. Bija jautājumi, kuros pašvaldības rīkoja apspriešanas, tika vākti paraksti gan protesta, gan atbalsta vēstulēm. Rādītājs ir arī socioloģiskās aptaujas. Pagājušajā nedēļā Rīgas domes prezidijā neguva atbalstu iecere pārdēvēt Basteja bulvāri Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā. Lēmumu pieņems dome. Kā prezidija rīcības iemeslu vai vismaz vienu no galvenajiem iemesliem ir pamats uzskatīt sabiedriskās domas aptauju, kas liecina, ka pārdēvēšanu atbalsta tikai 6% respondentu, pret to ir turpat 80%, pārējiem nav noteikta viedokļa. Ja par Basteja bulvāra pārdēvēšanu tiktu rīkots Rīgas referendums, par tā iznākumu nebūtu šaubu. Taču pašlaik visa galīgā teikšana ir runasvīriem. Savulaik cita aptauja rādīja, ka krietns aptaujāto vairākums ir pret Pētera baznīcas atdošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LEBL), kurai vēsturiski šis dievnams nekad nav piederējis, bet tikai uz īsu brīdi ticis nodots valdījumā. Tomēr Saeima lēma citādi — par labu LEBL.
Pašlaik notiek cīkstēšanās Ikšķilē — celt vai necelt tur būvmateriālu rūpnīcu. Pirms nedaudziem gadiem līdzīga situācija bija saistībā ar iespējamo celulozes rūpnīcas celtniecību Jēkabpils tuvumā.
Jautājumā par pašvaldību referendumiem visķēpīgākajā situācijā ir Latvijas lielākā pašvaldība — Rīga. Skaidrs, ka, piemēram, gadījumā, ja tiktu rīkots referendums par Basteja bulvāra pārdēvēšanu, iespēja tajā piedalīties būtu jādod visiem balsstiesīgajiem pilsētniekiem. Taču, teiksim, Pārdaugavas iedzīvotājiem varētu būt stipri vienalga, vai kādu tramvaja līniju Ķengaragā saīsinās vai pagarinās, un šādu jautājumu lemšana (ja tos lems referendumā) būtu nododama lokālam, konkrētās priekšpilsētas iedzīvotāju referendumam.
Jādomā, ka arī turpmāk, kā tas bija gadījumā ar celulozes rūpnīcu, pieņemtā lēmuma sekas var ietekmēt nevis vienā, bet gan vairākās pašvaldībās mītošo cilvēku dzīvi.
Vietējie referendumi varētu kļūt par sabiedrības diskusijas objektu. Galu galā tie var skart jebkuru cilvēku. Tagad pašvaldību likuma 61. pants gan dod tiesības rīkot vietējos referendumus, taču nav pateikts, vai tiem būs ieteikuma raksturs, vai arī referendumi būs lemjoši — kā teiksiet, tā būs. Visticamāk, būs gan vieni, gan otri, un būtu ļoti precīzi jādefinē, uz kādiem gadījumiem kurš attieksies. Politiski droši vien izvirzīsies jautājums par nepilsoņu piedalīšanos vai nepiedalīšanos pašvaldību referendumos, it īpaši, ja tie būs lemjoši.
Izmantojot to, ka pašvaldību likums bija atvērts, apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) nāca ar priekšlikumu, ka pašvaldībās, kurās dzīvo daudz pie mazākumtautībām piederošu cilvēku, būtu nosakāma "pašvaldības otrā valoda". Dabiski, tālāk par pieteikuma līmeni šis priekšlikums netika. Pieminēšanas vērta ir arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas vairākuma arīdzan noraidītā iniciatīva stiprināt pašvaldību vadītāju atrašanos amatkrēslos. Proti, noteikt, ka turpmāk pašvaldību vadītājus varēs atlaist no darba nevis ar vienkāršu deputātu vairākuma balsojumu, bet tikai gadījumos, ja "sadumposies" ne mazāk kā divas trešdaļas deputātu. Pamatojums zemnieciski, šī vārda sliktajā nozīmē, prasts: šādi grozījumi ļaušot pašvaldību vadītājiem "justies daudz brīvāk un vairāk veltīt laiku tiešajiem pienākumiem". Pēc tādas loģikas pagastveči, tāpat kā tiesneši, ideālā variantā būtu jāievēl uz mūžu — lai jūtas pavisam brīvi un nododas tiešajiem pienākumiem cauru diennakti.
Pēdējā šīs sesijas ceturtdiena Saeimā pagāja "budžeta ēnā", pašvaldību likuma grozījumiem, kas dod tiesības rīkot vietējos referendumus, deputāti atvēlēja nepelnīti maz uzmanības. Ja, pildot Saeimas uzdoto, Ministru kabinets pastrādās, kā nākas, sabiedrība pašvaldību līmenī tiks pie iespējas krietni vien demokrātiskāk risināt lokālus jautājumus, kuru izšķiršana pašlaik patiesībā tomēr ir tikai "mazo tautas kalpu" rokās. Nākamajā vasarā vēlēsim pašvaldības, valdībai līdz nākamā gada beigām jāceļ galdā viss ar pašvaldību referendumu rīkošanu saistītais. Laika pietiekami, un ātrāk jau šie noteikumi nebūs vajadzīgi. Lai tikai būtu tādi, kas vietējos referendumus nepadarītu par "ķeksīša pasākumu".