Askolds Rodins: Tuvāk patiesībai
Pilnīgi iespējams, ka Ukraina dzīvo pamatīga politiska skandāla priekšvakarā. Viņnedēļ apcietināts Ukrainā laikam gan visvairāk meklētais noziedznieks. Aleksejs Pukačs bija milicijas ģenerālleitnants, vadīja vienu no Iekšlietu ministrijas departamentiem. Ar viņa vārdu saistās pēdējās desmitgades vislielāko rezonansi izraisījusī politiskā slepkavība. Opozicionārais žurnālists Georgijs Gongadze pazuda bez vēsts 2000.gada septembra vidū.
Interesanti, ka jau pēc dažām dienām Kijevas milicija ierosināja krimināllietu par "tīšu slepkavību", kaut arī Gongadzes mirstīgās atliekas atrada tikai pēc diviem mēnešiem. Bez galvas.
Viņa vadītais kreisi tendētais interneta portāls, kas daudz rakstīja par valsts amatpersonu apšaubāmu vai pat iespējami noziedzīgu rīcību, nepiederēja pie Ukrainas populārākajiem vai ietekmīgākajiem plašsaziņas līdzekļiem, tomēr laikam jau kādam bija pārāk smagi uzkāpts uz varžacs.
Tajā pašā rudenī Gongadzes lietā nāca jauns pavērsiens. Tālaika prezidenta Leonīda Kučmas apsardzes virsnieks ar Sociālistiskās partijas palīdzību publiskoja slepus ierakstītas prezidenta sarunas ar Iekšlietu ministrijas amatpersonām, kurās izskanēja prasība "neitralizēt" opozicionāri noskaņoto žurnālistu. Par ieraksta autentiskumu nav vienprātības vēl tagad. Tie izdarīti ar parastu diktofonu, kuru majors Nikolajs Meļņičenko tika pabāzis zem sofas, tāpēc par ierakstu zemo kvalitāti nebūtu jābrīnās. Nākamajā pavasarī Meļņičenko palūdza politisko patvērumu Savienotajās Valstīs. To pašu izdarīja arī Gongadzes atraitne. Oficiālā Kijeva pret to protestēja, taču bez īpaša entuziasma, un Ukrainas un ASV attiecības notikušais nekādi neietekmēja.
Kučma, dabiski, noliedza jebkādu savu saistību ar žurnālista slepkavību. Netieši tam par labu runā fakts, ka viņa prezidentūras laikā tika apcietināti un notiesāti (tiesu darbi galīgi beidzās tikai pirms gada) divi milicijas pulkveži un majors. Visi trīs dienēja Pukača pakļautībā. Pats Pukačs parakstījās, ka nemainīs dzīvesvietu, un uz sešiem gadiem pagaisa bez pēdām. Ļoti iespējams, ka Pukačs ir vienīgais, kas zina Gongadzes slepkavības pasūtītāju (vai pasūtītājus). Cits iespējamais zinātājs, atrasdamies iekšlietu ministra amatā, izdarīja pašnāvību (?).
Gongadzes slepkavu sodīšanu oranžās revolūcijas laikā tobrīd vēl prezidenta amata kandidāts Viktors Juščenko mītiņā Neatkarības laukumā definēja kā "goda lietu", bet noslepkavotais žurnālists kļuva par vienu no revolūcijas simboliem.
Trīs tiešie izpildītāji sēž cietumā, ceturtais apcietināts un atzinies, ka arī bijis tiešais izpildītājs, apsolījis parādīt, kur noslēpta noslepkavotā žurnālista galva, un pat esot nosaucis pasūtītājus. Pukača advokāts gan esot apgalvojis pretējo. Lai vai kā, skaidrība sagaidāma jau vistuvākajā laikā.
Interpola meklēšanā izsludinātais Pukačs pēdējos divus gadus kopā ar civilsievu nodzīvoja Žitomiras apgabalā, kur neprasmīgi (pēc kaimiņu atzinuma) darīja lauku darbus. Uzdevās par atvaļinātu tālbraucēju kapteini. Apcietināšanas laikā viņa mājā neatrada ne naudu, ne ieročus. Iespējams, bijušais ģenerālis apjauta, ka nevarēs bēguļot bezgalīgi.
Sagaidāms, ka Pukača apcietināšana tiks tieši vai netieši sasaistīta ar Ukrainā janvārī paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Taču jau tagad ir skaidrs, ka viņa notveršana ir "ieskaites punkti" pašlaik stipri nepopulārajam Viktoram Juščenko, kas nolēmis otro reizi balotēties valsts prezidenta amatam. Ne jau velti Juščenko uzdevis sargāt Pukaču kā acuraugu. Patlaban vēl pāragri spriest, vai viņš patiešām atrasts tikai šovasar vai arī viņa apcietināšana "pieskaņota" prezidenta vēlēšanu kampaņai, kas sāksies pavisam drīz.
Lai ko arī liecinātu Pukačs, viņa teiktais nevarēs kaitēt ne Jūlijai Timošenko, ne Viktoram Janukovičam — viņi abi arī gatavojas "stūrēt" uz prezidenta krēslu. Gongadzes noslepkavošanas laikā Timošenko vēl īsti nepiederēja pie Kijevas politiskās elites, bet Janukovičs vēl nebija "izrāpies" no sava Doņeckas apgabala.
Nepatīkamākā situācijā nonācis Augstākās Radas priekšsēdētājs Vladimirs Ļitvins, kas arī pieder pie prezidenta amata kandidātu favorītu grupas. Ļitvins Kučmas prezidentūras laikā bija viņa administrācijas vadītājs, tātad ar Kučmu pavisam tieši saistīts cilvēks, uzticības persona.
Gongadzes lieta, domājams, nonāks līdz loģiskajam finālam, Pukačs pateiks visu vai gandrīz visu, ko zina. Viņam ir 72 gadi, un nav daudz ko zaudēt. Pat ja viņš zina nevis īstā slepkavības pasūtītāja, bet tikai starpnieka vārdu, šis starpnieks ir ceļš uz pasūtītāju, jo šādus "darbiņus" neuzdod gadījuma rakstura cilvēkiem.
Savukārt, vai un kā Pukača liecības ietekmēs Ukrainas prezidenta vēlēšanas, varēs sākt prognozēt pēc tam, kad nāks zināms liecību saturs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.