Krievija nav aicināta. Plāns paredz trīs galvenos sadarbības virzienus: brīvās tirdzniecības zonu veidošanu, sadarbību enerģētiskās drošības jomā, kā arī vīzu režīma atvieglošanu. Paredzēts trīskāršot finanšu atbalstu, kuru šīm valstīm sniedz ES. Plāns automātiski nenozīmē piedāvājumu gatavoties kļūt par ES dalībvalsti, taču šāda perspektīva netiek izslēgta. Tā ir principiāli jauna austrumu politika, līdz šim šajā virzienā ES orientējās lielākoties uz sadarbību ar Krieviju. Ja plāns sekmīgi īstenosies, tas nozīmēs treknu krustu Krievijas iecerētajai vienotajai ekonomiskajai telpai, kurā ietilptu vairums postpadomju valstu. Plāna iecere radās maijā, un tā paātrinātai izstrādāšanai stimulu, visticamāk, devusi Krievijas agresija pret Gruziju. Publiskotais dokuments nesatur tiešu Krievijas kritiku, taču pēc būtības norāda uz ES bažām saistībā ar Krievijas neoimpērisko politiku.
Askolds Rodins: Uz austrumiem
Vakar Eiropas Komisija (EK) pieņēma t.s. Austrumu partnerības plānu, kas paredz ciešāku attiecību nodibināšanu ar Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju un Moldovu. Iesaistīšanās priekšnoteikumi izvirzīti tikai Baltkrievijai, to saturs nav publiskots. Jau nākamā gada pirmajā pusē Briselē paredzēts ES un šo sešu valstu samits.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.