Askolds Rodins: Uz kuru — jauno krastu

Iepriekš Minska palūdza stabilizācijas kredītu Krievijā — arī divus miljardus dolāru — ,un Maskava apstiprināja, ka nauda būs, vēl vairāk, pirmais miljards tiek gaidīts jau novembrī. Krievija un Baltkrievija jau kopš deviņdesmito gadu vidus "būvē kopīgu valsti", un stabilizācijas kredītus Minska no Maskavas saņem bezmaz vai regulāri. Pēdējais 1,5 miljardu dolāru apmērā ienācās pagājušajā gadā. Taču vēršanās pēc palīdzības SVF ir kaut kas jauns un, jāteic, negaidīts. Ideoloģisku apsvērumu (starptautiskās finanšu organizācijas vēlējās redzēt ekonomiskas reformas) dēļ Minska pārtrauca jebkādas attiecības ar SVF ap to pašu laiku, kad sākās Krievijas un Baltkrievijas Apvienotās valsts izveide. Vairākus gadus Baltkrievija atradās starptautiskā pusizolācijā — pēc prezidenta vēlēšanu farsa 2006.gada martā un politiskajām tiesas prāvām. Pārmaiņu iespējas noteica tas, ka augustā Lukašenko atbrīvoja visus politiskos ieslodzītos. Tiesa, septembrī notikušās parlamenta "vēlēšanas" netika atzītas par starptautiskajiem standartiem atbilstošām. Tomēr politiskais režīms vairs nav tik negants, un tas paver Lukašenko iespēju runāt ar Rietumiem. Līdz šim Lukašenko režīma galvenais balsts bija ne visai augstais, bet stabilais valsts iedzīvotāju vairākuma dzīves līmenis, taču nupat tas ir briesmās. Finanšu krīze tikusi klāt Baltkrievijā iekonservētajam padomju ekonomiskajam modelim. Krietna Baltkrievijas rūpniecības daļa tiek dotēta, iekārtas ir novecojušas un nolietojušās (līdz pat 80%). Dabiski, ka tādos apstākļos nav iespējama starptautiski konkurētspējīgu preču ražošana. Galvenais Baltkrievijas rūpniecības preču noņēmējs ir Krievija, kurai pašai nupat sāk klāties plāni. Baltkrievija eksportē uz Eiropas valstīm benzīnu, taču ienākumi gaidāmi mazāki. Ķīna, galvenā Baltkrievijas kālija minerālmēslu patērētāja, pieprasīja samazināt to cenu vismaz par piekto daļu. Par Baltkrievijas zelta un valūtas rezervju lielumu tiek minēti dažādi skaitļi, taču neviens no tiem nepārsniedz piecus miljardus dolāru. Toties ārējais parāds sasniedzis 14 miljardus dolāru, un astoņi no tiem ir īstermiņa kredīti. "Batjkam" Lukašenko ir pamats paieskāt pakausi. Defolts nav izprieca. Lukašenko sekmīgi pretojās rūpniecības privatizācijai, un te pastāv manevra iespējas, taču privatizācija finanšu krīzes apstākļos neizbēgami nozīmē valstij daudz mazākus ienākumus, nekā tie varēja būt vēl pirms pāris gadiem. Kā tas parasti notiek, ārējais faktors ekonomikā saasina tās kaites, ar kurām tā patiesībā sirgusi ilgāku laiku — tikai vairāk vai mazāk slēptā formā. Ja SVF piešķirs Baltkrievijai kredītu, tas nenozīmēs — ņem un tērē. Noteikti tiks prasīta tās izlietojuma caurskatāmība un, iespējams, arī ekonomiskās reformas. Ja Lukašenko pārkāps pāri pats sev, tas Baltkrievijai ir viens attīstības scenārijs — saglabājot valstiskumu. Taču kritiska situācija var likt forsēti attīstīt citu — beidzot izveidot Apvienoto Krievijas un Baltkrievijas valsti. Līdz šim viss "stopējās", tiklīdz runa bija par reālu kopējo ekonomisko telpu ar vienotu likumdošanu un vienu valūtu. Lukašenko prasīja dabasgāzi "par Smoļenskas apgabala cenu", taču izlikās nesaprotam, ka apvienotā valstī nevar pastāvēt divi viens no otra neatkarīgi naudas emisijas centri. Ir kāds faktors, kas varētu liecināt par Lukašenko Baltkrievijas gatavību reāli kļūt (vai nekļūt) par Krievijas sastāvdaļu. Daudzkārt cilāta ideja (nupat atkal aktualizēta) par Krievijas un Baltkrievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu apvienošanu. Tehniski tas izdarāms bez lielas piepūles, jo abas sistēmas ir ja ne gluži identiskas, tad tomēr ļoti, ļoti līdzīgas, turklāt karavīriem nepastāv valodas barjera. Runas bijušas, taču vienmēr kaut kā "nav sanācis". Vienota sistēma nozīmē vienu centrālo komandpunktu. Tam piemērots būvju komplekss atrodas Piemaskavā. Taču atdot pretgaisa aizsardzības vadību citai valstij nozīmē vismaz daļēju atteikšanos no savas suverenitātes. Līdz šim Baltkrievija tam nebija gatava. Ja tā pateiks A, tas liecinās par gatavību teikt B.