Vienkāršāk sakot, vai cilvēki būtu gatavi balsot arī par partijām un politiķiem, pār kuriem kritusi korupcijas ēna. Pētījuma rezultāti tika publiskoti pagājušās nedēļas nogalē. Pētījums veikts par Eiropas Komisijas piešķirtu naudu.
Atbildot uz jautājumu, kura ir Latvijas viskorumpētākā partija, vairāk nekā puse (52,4%) respondentu devuši priekšroku Tautas partijai (TP), kas stipri vien atrāvusies no Jaunā laika (JL — 21,9%), "mācītājiem" (LPP/LC — 21,8%) un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS — 20,6%). Tuvāk lejasgalam ir apvienība TB/LNNK (10,3%). Pārējās pētījumā aplūkotās partijas nav "pārvarējušas 10% barjeru". JL un TB/LNNK vietas tabulā ir mazliet negaidītas. JL gadiem ilgi sēdēja opozīcijā, bet TB/LNNK tāpat gadiem ilgi piederēja pie valdošās koalīcijas jeb rosījās "ap sili". Tobrīd diezin vai kāds būtu varējis paredzēt tās pārmaiņas Saeimas politisko spēku konfigurācijā, kas sākās ziemas beigās.
Ir virkne darbību, piemēram, neoficiālu maksājumu pieprasīšana, lai tiktu pieņemts kāds politisks lēmums, kurā korupcijas pazīmes saskatījuši vairākums (71,2%) aptaujāto. Taču tuvu pusei (44%) respondentu šķiet, ka korupcijas īlens lien ārā no maisa arī tad, ja tiek atbalstīti politiski lēmumi, kas izdevīgi tikai daļai sabiedrības. Tā ir diskutabla pieeja: pieņemot lēmumu kādā jomā mainīt iepriekš pastāvējušo kārtību, gandrīz vienmēr būs gan ieguvēji, gan zaudētāji. Ļoti uzskatāms dramatisks piemērs viņnedēļ bija redzams Latvijas televīzijas sižetā. Naudas ir tik, cik tās ir, visam nepietiek, un novada vadītāja nonākusi pagalam šauras izvēles priekšā: slēgt bērnudārzu vai atteikties no veco ļaužu sociālās aprūpes.
Nepārsteidz visizplatītākās atbildes par to, kas liegtu balsot par kopumā pieņemama partiju: nekompetents līderis (87,6%) un partijas politiķu pieķeršana korupcijā (86,8%), arī likuma pārkāpšana priekšvēlēšanu kampaņas laikā (75,6%). Taču šajās atbildēs, dabiski, jaušama jābūtības klātbūtne, īstajos vārdos nosauktām negatīvām lietām nevar būt pozitīva vērtējuma, tas neizbēgami ir negatīvs vai labākajā gadījumā — izvairīgs ("grūti pateikt").
To apliecināja atbildes uz jautājumu, kādi faktori ir svarīgākie, izvēloties atbalstāmo partiju. Par svarīgākajiem atzīta partijas spēja risināt valsts sociāli ekonomiskās problēmas (22,5%) un partijas paveiktie darbi un turētie solījumi (21,6%). Turpretim nav atzītas par svarīgām partijas politiķu zināšanas un kompetence (10,8%) un fakts, ka partija nav iesaistīta korupcijas skandālos (8,1%).
Visinteresantākās un arī vispretrunīgākās atbildes cilvēki snieguši, vērtējot korupcijas "dažādās sejas". Apgalvojumam, ka var atbalstīt politiķi, kas zog, taču rūpējas arī par pārējo sabiedrību, piekrituši 31,3% aptaujāto. Tiesa, "pret" teikuši 58,4%, taču aptaujāto trešās daļas jāvārds — tas tomēr ir ļoti daudz, un būtu vērts papētīt, kāpēc šo cilvēku tomēr ir tik daudz.
Kā brīdinājuma signāls politiķiem būtu jāuzņem atbildes uz apgalvojumu, ka politikā visi ir korumpēti, neviens nav īpaši labāks par citiem. Tam piekrīt vairāk par pusi (53,2%) respondentu, nepiekrīt mazākums — 35,4%. Ja "visi labi", kāpēc neatbalstīt tos, kas zog, taču rūpējas arī par pārējo sabiedrību?
64% respondentu atzinuši, ka informācija par politiskās korupcijas gadījumiem ir pārāk sarežģīta, lai saprastu, kurš ir vai nav vainīgs. Gandrīz tādā pašā skaitā (60,1%) ir aptaujātie, kas domā, ka informācija par politiskās korupcijas gadījumiem ir pārāk tendencioza, tai nevarot uzticēties un līdz ar to tikt skaidrībā, kuru vaino pamatoti un kuru ne. Iespējams, ka tas vismaz daļēji ir tā, taču tikpat labi var izrādīties, ka cilvēki vienkārši gaida, lai plašsaziņas līdzekļi uzreiz pateiktu, ir vai nav vainīgs aizdomās turamais vai apsūdzētais, neņemot vērā vai nezinot, ka pateikt, ir vai nav vainīgs, drīkst vienīgi tiesa. Spriedumā.
Pētījums ir reprezentabls, satur daudz profesionāliem politiķiem noderīgas informācijas, parāda, ko caurmēra vēlētājs vēlas vai nevēlas redzēt politiskajās partijās un politiķos. Tomēr īpašu uzmanību piesaista divas lietas: Tautas partija un vairākkārt minētais 31% aptaujas dalībnieku.
TP būtu vērts palūkoties, vai nepastāv sakarība starp tās nepilnajiem 2% tagadējā reitingā un 52% septembra "speciālajā reitingā", un domāt, ko darīt — ja to vēl var —, lai pirmais kāptu, bet otrais diltu.
Visbeidzot, ja ir pietiekami liels (31%) Latvijas pilsoņu skaits, kas ar sapratni uztver korupciju, tas ir briesmu signāls visai sabiedrībai. Esam pārāk iecietīgi pret korupciju, un tieši šī iecietība ir viens no galvenajiem korupcijas veicinātājiem.