Ārlietu ministri un ministriju pārstāvji atkārtoti akcentēja Horvātijas un Albānijas sasniegumus ceļā uz NATO, uzsverot, ka sagaida šo valstu pilntiesīgu dalību NATO jubilejas samitā Strasbūrā jau dalībvalstu statusā. Sanāksmes dalībnieki pauda atbalstu Maķedonijas drīzai dalībai NATO saskaņā ar Bukarestes samita lēmumiem. Vienlaikus sanāksmes dalībnieki apsveica Bosniju un Hercegovinu un Melnkalni, kurām šī ir pirmā Adrijas-Baltijas-Atlantijas sanāksme pēc valstu pievienošanās Adrijas hartai 2008.gada nogalē Helsinkos.
„Galvenais mērķis Baltijas valstu, Adrijas valstu un ASV dialoga formātam ir veicināt Rietumbalkānu eiroatlantisko integrāciju, lai vienlaikus atkārtoti uzsvērtu mūsu saistības reģionālās drošības veicināšanā un NATO atvērto durvju politikas principu. Šodienas sanāksme ir arī ar simbolisku nozīmi, jo norisinās NATO sešdesmitās jubilejas priekšvakarā un laikā, kad atzīmējam Baltijas valstu dalības NATO piekto gadadienu,” norādīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Šo abu nozīmīgo notikumu saistībā ministru tikšanās apliecināja atbalstu Rietumbalkānu reģiona valstu eiroatlantiskās integrācijas centieniem, kā arī uzsvēra Alianses partneru lomu starptautiskās drošības garantēšanā.
Diskusiju laikā sanāksmes dalībnieki apmainījās viedokļiem par NATO operāciju Afganistānā, uzsverot Adrijas valstu lomu un pienesumu situācijas stabilizēšanā. M.Riekstiņš atzīmēja, ka Adrijas valstu ieguldījums NATO operācijā Afganistānā liecina par šo valstu apņemšanos virzīt savu integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās, vienlaikus uzsverot nepieciešamību turpināt iesāktās reformas, lai sasniegtu atbilstību alianses dalībvalstu kritērijiem.
Tāpat sanāksmes dalībnieki pārrunāja reģionālos un starptautiskās drošības politikas jautājumus un bija vienisprātis, ka laikā, kad visa pasaule saskaras ar ekonomikas izaicinājumiem, nedrīkst zaudēt fokusu uz jautājumiem, kas saistās ar reģionālo drošību un stabilitāti Eiropā.
Jāuzsver, ka Adrijas – Baltijas – Atlantijas tikšanās Rīgā atspoguļo veiksmīgi sākta un attīstīta dialoga turpināšanos, nodrošinot ietvaru eiroatlantiskās integrācijas pieredzes apmaiņai, kā arī reģionālās sadarbības veicināšanai.
Sanāksmē 24.martā piedalījās Albānijas Republikas ārlietu ministrs Lulzims Baša (Lulzim Basha), Maķedonijas ārlietu ministrs Antonio Milošoski (Antonio Milososki), Bosnijas un Hercegovinas ārlietu ministrs Svens Alkalajs (Sven Alkalaj), Horvātijas Republikas ārlietu un Eiropas integrācijas lietu ministrs Gordans Jandrokovičs (Gordan Jandrokovič), Igaunijas Republikas ārlietu ministrs Urmass Paets (Urmas Paet), Lietuvas Republikas ārlietu ministrs Vīgauds Ušacks (Vygaudas Ušackas) un Melnkalnes politiskais direktors Vesko Garcevics (Vesko Garcevic), kā arī ASV valsts sekretāres pārstāvis Rietumbalkānu jautājumos Stjuarts Džons (Stuart Jones).
Pirmā Adrijas – Baltijas – Atlantijas sanāksme pēc Horvātijas iniciatīvas notika 2006.gadā. Savukārt 2007.gada sākumā sanāksme norisinājās Igaunijā, bet gada beigās – Horvātijā.