ASV lēmumu par pretraķešu aizsardzību Latvija vērtē kā uzlabojumu

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš uzsvēra, ka ASV savus sabiedrotos NATO ir informējusi.

"Priekšlikuma būtībā ir pretraķešu aizsardzības sistēmas attīstība arī turpmāk un tā tiks ieviesta ātrāk, jo nekontrolēta ballistisko raķešu izplatība ir pieaugošs drošības drauds. Atšķirībā no līdzšinējā pretraķešu aizsardzības projekta jaunā pretraķešu arhitektūra vispirms ir vērsta pret tuvās un vidējās darbības raķetēm, paredzot aizsardzību pret tālās darbības raķetēm vēlākā fāzē. ASV ir apstiprinājusi, ka jaunā pretraķešu sistēma būs savietojama ar NATO pretraķešu aizsardzības plāniem un stiprinās NATO 5.panta saistības. Tas ir mūsu drošības interesēs," ASV lēmumu vērtēja M.Riekstiņš.

Tikmēr Diena.lv aptaujātie eksperti norādīja, ka šobrīd lielas problēmas rada tas, kā no malas izskatās ASV pozīcijas maiņa. Eksperti norāda arī uz datumu, kurā ASV nākusi klajā ar šo paziņojumu - 17.septembris, kas ir nozīmīga diena poļiem.

Politologs Andris Sprūds:

Domāju, ka tas bija nepatīkams pārsteigums Čehijai un Polijai, jo, pirmkārt, par to bija parakstīta vienošanās, bet, otrkārt, bija jāpārliecina vietējā sabiedrība par šādas sistēmas nepieciešamību, īpaši Polijā. Taču, no otras puses, to nevar nosaukt par pārsteigumu vairāku apstākļu dēļ. Obama mēģina par katru cenu atšķirties no Buša  – lielāks uzsvars tiek likts uz diplomātiju un kompromisiem nekā ieroču spēks un krasākas pozīcijas izteikšana. Lēmums parāda, ka ASV politika Centrālajā un Austrumeiropā ir tāda “virtuļa politika ar caurumu”. Ir Krievija, Irāna, Tuvie Austrumi, Āfrika, Rietumeiropa, bet Centrālā un Austrumeiropa ir tāds zināms caurums. Tā ir piemirsta.

Diemžēl paziņojums nācis nevis pirmdien vai trešdien, bet 17.septembrī, kas poļiem ir ļoti nozīmīgs datums. Pirms 70 gadiem Polijā iebruka PSRS karaspēks. Polija gan šo ziņu uzņēma ļoti atturīgi, taču vilšanās ir, jo ne velti Lehs Valensa to ir nosaucis faktiski par katastrofu un nodevību no amerikāņu puses. Negribu dramatizēt, taču pret poļiem ir ļoti netaktiski to paziņot 17.septembrī. Dienu ātrāk vai vēlāk, tas neko neizšķirtu.  

Es tomēr nepiekrītu uzsvariem, ka krievi var būt agresīvi un panākt savu. Man šķiet, ka Obamas motivācija nav vājums, bet viņa motivācija ir iniciatīvu pārņemt savās rokās un šo iniciatīvu formēt pēc diplomātiskās spēles principiem. Tas nozīmē latiņu augstāk arī Krievijai un Irānai šobrīd iziet uz konfliktiem, jo Amerika ir atkal gatava sarunāties.

Bijušais diplomāts Aivis Ronis:

Man grūti spriest par militārtehnisko aspektu, izvietojot pretraķešu aizsardzības sistēmas elementus Polijā un Čehijā, bet šāda lēmuma maiņa starptautiskajos medijos izskatās kā krievu teicienā – "помотросил и бросил" (izmantoja un pameta - red.). Šķiet, ka publiskais aspekts šobrīd ir lielākā ASV problēma. Cerams, ka amerikāņi kopā ar Poliju un Čehiju ar šo situāciju tiks galā, lai nebūtu interpretācijas, ko ASV un Eiropas attiecības nav pelnījušas.

Domāju, ka šis nebūt nav pēdējais ASV administrācijas vārds par pretraķešu aizsardzības sistēmu un ASV un Eiropas sadarbību drošības jomā. Dosim laiku ASV diplomātijai gan attiecībās ar Irānu, gan attiecībās ar Krieviju. Cerams, ka Krievija uz šo administrācijas lēmumu atbildēs konstruktīvi. Ja Krievijai ir bijušas bažas un tās tagad ir noņemtas, tad ceru, ka sekos pozitīvāka un labvēlīgāka attieksme pret NATO un Eiropas Savienību un pret mūsu reģiona valstīm.