Kā aģentūru LETA informēja domē pārstāvētie partijas Mēs - Talsiem un novadam deputāti, pieprasījumu par neuzticības izteikšanu Zelderim iesnieguši 11 deputāti.
Starp viņiem ir iepriekšējā pieprasījuma autori - partijas Talsu novada attīstībai deputāti Andis Astrātovs, Ģirts Kalnbirze, Oļegs Solovjovs un Gerda Zeberiņa, Latvijas Zaļās partijas deputāts Alfons Spēks un Latvijas Reģionu apvienības deputāte Daiga Feldmane.
Tāpat pieprasījumu parakstījuši Vienotības deputāti Edmunds Demiters un Normunds Tropiņš, kuri pirms divām nedēļām balsoja pret mēra atbrīvošanu.
Pieprasījumam pievienojusies arī Latvijas Zaļās partijas deputāte Tabita Kalniņa, kura 21.jūnija domes sēdē nepiedalījās, kā arī Latvijas Zemnieku savienību pārstāvošie domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Dainis Karols un deputāts Almants Kalniņš, kuri abi iepriekšējā sēdē paziņoja, ka neuzticības balsojumā nepiedalīsies.
Likums par pašvaldībām noteic, ka domes priekšsēdētāju no amata var atbrīvot tad, ja par to nobalso vairāk nekā puse no visiem domē ievēlētajiem deputātiem. Šajā gadījumā, lai atbrīvotu mēru no amata, par to būtu jānobalso vismaz deviņiem no kopumā 17 deputātiem.
Zeldera pārstāvētā partija paziņojumā pauž pārliecību, ka ne jau pašreizēja mēra vadības stils ir iemesls vēlmei noņemt viņu no amata, bet gan Zeldera cīņa pret korupciju un naudas izsaimniekošanu Talsu novada pašvaldībā. "Zīmīgi, ka mēram pagājušajā gadā tika piedāvāts "kukulis", par ko ir informētas tiesībsargājošās iestādes, norāda partijā.
Plānots, ka Talsu novada domes ārkārtas sēde par šo jautājumu notiks ceturtdien plkst.15.
LETA jau ziņoja, ka 21.jūnijā domes sēdē notikušajā balsojumā par neuzticības izteikšanu domes priekšsēdētājam Zelderim pašvaldības vadītājs saglabāja amatu.
Par neuzticības izteikšanu Zelderim nobalsoja visi septiņi attiecīgo pieprasījumi iesniegušie deputāti, bet pret balsoja seši.
Iepriekš šie septiņi deputāti un arī Latvijas Zaļās partijas deputāte Kalniņa aicināja Zelderi līdz 6.jūnijam paziņot par savu atkāpšanos no domes priekšsēdētāja amata. Tāpat kā aicinājumu Zelderim pašam atkāpties, arī pieprasījumu par neuzticības izteikšanu domes priekšsēdētājam deputāti pamatoja ar to, ka viņa darbību rezultātā pašvaldībai pastāvot risks neizpildīt savas saistības, tiekot radīti tiesvedības draudi, iespējami materiāli zaudējumi un apdraudēta vairāku projektu īstenošana. "Domes priekšsēdētāja autoritārā vadības stila un darbinieku mobinga dēļ tiek būtiski traucēts Talsu novada izpildvaras darbs. Sistemātiski netiek ievērota pašvaldībai saistoša domes sēžu vadības kārtība un Ētikas kodekss," bija teikts septiņu deputātu pieprasījumā.
Zelderis jau iepriekš norādīja, ka neatkāpsies no amata. Viņš noraidīja opozīcijas pārmetumus, ka domes vadības rīcības dēļ tiek būtiski kavēta vairāku projektu īstenošana. Pēc Zeldera teiktā, daļēji problēmas radot tieši opozīcijas pretdarbība. "Projekti nav apstādināti," uzsvēra Zelderis, skaidrojot, ka turpinās darbs pie divu bērnudārzu, Raiņa ielas pārbūves, stadiona un citiem lieliem projektiem.
Pēc pērn jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām Talsu novadā nomainījās vara. Sešu Talsu novada domē ievēlēto partiju pārstāvji parakstīja vienošanās memorandu par sadarbību. Sadarbības memorandu parakstīja partijas "Mēs - Talsiem un novadam", Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Zaļās partijas, Vienotības, Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunās Konservatīvās partijas pārstāvji, kuriem kopā Talsu novada domē ir 12 no 17 deputātu vietām. Par domes priekšsēdētāju ar 12 balsīm "par" tika ievēlēts Zelderis.
Ārpus sadarbības memoranda palika iepriekšējā Talsu novada domes priekšsēdētāja Aivara Lācarus pārstāvētā partija Talsu novada attīstībai ar četriem deputātiem un Latvijas Reģionu apvienība, kas ieguva vienu deputāta vietu.