VID veikusi 19 kratīšanas dažādās Latvijas pilsētās, tai skaitā Rīgā, Daugavpilī un Ventspilī. Kratīšanu laikā izņemti noziedzīgā shēmā iesaistīto uzņēmumu zīmogi, kodu kalkulatori, dokumenti un citi nozīmīgi lietiskie pierādījumi. Noziedzīgā shēmā iesaistīto uzņēmumu norēķinu kontos kredītiestādēs iesaldēti vismaz 100 000 latu. Aizdomās turamās personas statuss piemērots septiņām personām, no kurām divas tika arī aizturētas. Šobrīd visām aizdomās turamām personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Atbilstoši sākotnējai informācijai noziedzīgā grupējuma kodolu veidoja trīs personas – divas no tām darbojās Daugavpilī, bet viena, kuru shēmas dalībnieki bija iesaukuši par „šefu” – Rīgā. „Naudas atmazgāšanas” shēmas darbības nodrošināšanā līdzdarbojās vēl vismaz 18 citas personas, kuras pildīja tā saukto „bufera uzņēmumu” amatpersonu lomu, kā arī īstenoja skaidras naudas noņemšanu no banku un Pasta norēķinu sistēmas kontiem. Pamatā finanšu noziegumu izdarīšanā „bufera uzņēmumu” amatpersonu lomā vai skaidras naudas noņemšanai tika piesaistīti jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem ar patstāvīgo dzīves vietu Daugavpilī vai tās rajonā.
Salīdzinot ar citām VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāju pēdējā laikā atklātajām „naudas atmazgāšanas” shēmām, šajā gadījumā bija atšķirīgas šo finanšu noziegumu pastrādāšanas metodes un veiktie piesardzības pasākumi. Līdzšinējās atklātajās „naudas atmazgāšanas” shēmās vairumā gadījumu noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu jomā izdarīšanai tika izmantoti tā saucamie „fiktīvie uzņēmumi”, kas kļūst par ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamo darījumu ķēdes gala posmu. Brīdī, kad uz VID paskaidrojumu sniegšanai tiek izsaukta Uzņēmumu reģistrā norādītā attiecīgā uzņēmuma amatpersona, visbiežāk nākas saskarties ar peronu bez konkrētas dzīvesvietas adresi – bezpajumtnieku, kurš par uzņēmuma esamību un saimniecisko darbību paskaidrot nevar neko. Šajā „naudas atmazgāšanas” shēmā kā darījumu ķēdes gala posms netika norādīti „fiktīvie uzņēmumi”, bet gan Latvijā reāli strādājoši uzņēmumi, kas par to vārdā veiktajiem darījumiem nebija informēti.
Sākotnēji noziedzīgā grupējuma pakalpojumus izmantojušais uzņēmums noslēdza fiktīvu līgumu ar „bufera uzņēmumu”, par ko veica naudas pārskaitījumu uz attiecīgo norēķinu kontu kādā no Latvijas kredītiestādēm. Tālāk šis „bufera uzņēmums” viltoja dokumentus par it kā notikušu darījumu ar jebkuru no Latvijā reāli strādājošiem uzņēmumiem un pievienotās vērtības nodokli no šīs darījuma summas iekļauj PVN priekšnodoklī. Šajā gadījumā nauda faktiski tika pārskaitīta nevis uz šo reāli strādājošā uzņēmuma kontu, bet gan uz ārzonas kompānijas vai cita Latvijā reģistrētā „bufera uzņēmuma” bankas kontu Igaunijas kredītiestādē. Pēc naudas līdzekļu ienākšanas Igaunijas kredītiestāžu kontos, tie nekavējoties tika pārskaitīti atpakaļ uz Latviju, bet šoreiz jau uz privātpersonu kontiem. Ar šīm privātpersonām bija panākta iepriekšēja vienošanās par līdzekļu noņemšanu skaidrā naudā un atdošanu shēmas organizatoriem. Atsevišķos gadījumos pēc klienta vēlmes nauda no kontiem netika noņemta, bet gan pārskaitīta uz klienta norādīto ārzonas kompānijas norēķinu kontu.
Atšķirībā no citām jau iepriekš VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāju atklātajām naudas atmazgāšanas shēmām šajā gadījumā noziedzīgā grupējuma pakalpojumus izmantojušo uzņēmumu jeb klientu skaits nebija liels – nedaudz virs 10. Saskaņā ar VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāju rīcībā esošo informāciju noziedzīgā grupējuma darbības organizatori deva priekšroku stabilām attiecībām ar pārbaudītiem klientiem, izvairoties no riska, kas saistīts ar sadarbību ar mazpazīstamām personām.