Atkritumu apsaimniekošana Rīgā ir saimniecisks jautājums, kas prasa praktiskus risinājumus. Tai pat laikā, tieši atkritumu apsaimniekošanas efektīvas sistēmas ieviešana vienmēr ir atdūrusies pret virkni šķēršļu, jo šis jautājums tiek nemitīgi politizēts. Rezultāts? Neefektīva, nepārskatāma atkritumu apsaimniekošanas sistēma Rīgā, bez ilgtermiņa attīstības iespējām.
2008.gada nogalē pašvaldības, valsts iestāžu un privātā sektora eksperti no visiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem sanāca kopā, lai sagatavotu un Rīgas domei iesniegtu, mūsuprāt, efektīvāko risinājumu, atkritumu saimniecības sakārtošanai Rīgā.
Iedomājieties situāciju - kāds uzņēmīgs iedzīvotājs nolemj piepelnīties, vācot stikla taru un nododot to. Bet samaksu par savu darbu viņš saņem savākšanas mirklī. Par to, vai viņš to tālāk nodod savākšanas punktā, neviens īsti neinteresējas, jo ir neiespējami izsekot šī iedzīvotāja ikdienas gaitām. Protams, ka tara tiek savākta, bet bieži netiek nodota, tiek izmesta kaut kur. Absurds, vai ne? Bet tieši tā šobrīd darbojas atkritumu apsaimniekošanas process. Uzskatāmi šo absurdu apliecina Pierīgas meži. Protams, visi tā nedara. Bet poligonam «Getliņi» ir 300 sadarbības partneri, Rīgas iedzīvotāji gadā saražo aptuveni 1 023 327 m3 (2007.gada dati) sadzīves atkritumu. Vainīgos neizsekosi.
Norēķinu sistēma un vides intereses gan nav vienīgie risināmie jautājumi. Rīgas satiksmes organizācija arī ir būtisks jautājums. Šobrīd pa vienu ielu ik dienu var braukāt visi Rīgā strādājošie atkritumu pārvadātāji - tas atkarīgs no individuāli noslēgtajiem līgumiem - katrai no trim blakusesošām ēkām var būt savs atkritumu izvedējs. Rezultātā - sastrēgumi un nevajadzīgs gaisa piesārņojums. Gribu uzsvērt, ka visā Eiropā atkritumu apsaimniekošana ir pašvaldības organizēts process un visur tieši pašvaldība nosaka operatoru darbības zonas, lai ievērotu pilsētas intereses. Nekur nav izveidojusies tāda sistēma kā Rīgā - ar ko gribu, ar to slēdzu līgumu, ignorējot pilsētas, satiksmes, citu iedzīvotāju intereses.
Tāpat no maksāšanas par atkritumu izvešanu var viegli izvairīties, nenoslēdzot līgumu ar nevienu no operatoriem. Vienotas datu bāzes nav, pašvaldība ir bezspēcīga palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kuri šobrīd maksā arī par kaimiņu un garāmbraucēju atstātajiem «mēsliem».
Šīs ir tikai dažas, redzamākās, atkritumu apsaimniekošanas problēmas Rīgas pilsētā. Tās ir jārisina nekavējoties, analizējot citu Eiropas pilsētu veiksmīgos un neveiksmīgos piemērus, pielāgojot labāko Rīgai.
Koncepcijas projekts ir izstrādāts. Tas paredz virkni izmaiņas - citu norēķinu sistēmu, kurā par atkritumu apsaimniekošanu maksās visi iedzīvotāji pēc faktiski radīto atkritumu daudzuma, savukārt, operatoru samaksu par darbu saņems, nogādājot atkritumus tiem paredzētajās vietās. Pilsētā tiks ieviests zonējums, lai efektīvi organizētu atkritumu savākšanu un neradītu slodzi pilsētas satiksmei. Atkritumu konteineri pakāpeniski pāries pašvaldības īpašumā, kas tos pilnveidos atbilstoši pilsētvides dizainam un rūpēsies par lielākām atkritumu šķirošanas iespējām. Autotransports, kas savāc atkritumus, tiks aprīkots ar pozicionēšanas (GPS) un reģistrēšanas iekārtām, lai ērti varētu kontrolēt atkritumu plūsmu, reālos ikdienas maršrutus un novērst pārkāpumus. Protams, koncepcijas projektā ir virkne citu priekšlikumu, bet pats galvenais - pašvaldībai tiek dota iespēja efektīvi pildīt likumā noteikto prasību par atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu pilsētā, savukārt, iedzīvotājiem ir viens partneris - pašvaldība -, kuras rīcībā ir gan informācija, gan instrumenti, lai nodrošinātu kārtību.
Darba grupas uzdevums ir izpildīts, koncepcija 2008.gada 15.decembrī tika iesniegta Rīgas domē. Tagad atliek gaidīt, vai šoreiz šo tik saimniecisko jautājumu skatīs pēc būtības, vai politizēs.