Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe (ZZS) pastāstīja, ka no prasītajiem 374 tūkstošiem latu teju ceturto daļu - 97 tūkstošus latu - paredzēts rast, pārdalot budžeta apropriāciju, bet atlikušos 277 tūkstošus latu - no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Tomēr premjers pēc Sadarbības padomes sēdes pieļāva, ka šajās summās varētu būt vēl nelielas korekcijas.
Savukārt Veselības ministrijai plānots piešķirt papildu 26,218 miljonus latu, un arī šo naudu iecerēts rast no budžeta pozīcijas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Premjers paskaidroja, ka šajā gadījumā nauda ir jāatrod, jo "iepriekšējā Veselības ministrijas vadība neproporcionāli samazinājusi finansējumu tieši slimnīcām". Līdz ar to veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai līdz šā gada beigām papildu līdzekļi tomēr ir nepieciešami.
"Protams, pašreizējās ministrijas vadības uzdevums būs uz nākamo gadu skatīties, kā šo samazinājumu līdzsvarot," teica valdības vadītājs.
Premjera preses sekretāre Līga Krapāne paskaidroja, ka daļa no līdzekļiem - aptuveni 21 miljons latu - vēl tiks iegūta no ietaupījuma, kas radies līdz ar Latvijai samazināto maksājumu Eiropas Kopienas fondā, kā arī tādēļ, ka mazākas par iepriekš prognozēto būs valsts parāda apkalpošanas izmaksas.
Līdz ar to arī starptautiskie aizdevēji līdz šim nav izteikuši iebildumus par papildu līdzekļu piešķiršanu, jo tas neliek palielināt kopējo budžeta deficītu.
Par līdzekļu piešķiršanu valdība lems sēdē otrdien.