ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska pavēstīja, ka Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijā cietušo personu sociālās aizsardzības likums ir stājies spēkā 2000.gada 1.janvārī. Tas reglamentē sociālās garantijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, viņu apgādībā esošajām personām un Černobiļas AES avārijā cietušajām personām.
Tiesā apstrīdētā likuma norma noteic, ka invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas, kas minētajām personām piešķirtas līdz likuma spēkā stāšanās dienai, netiek pārrēķinātas. Izņēmumi ir gadījumi, kad personai mainās darbspēju zaudējuma pakāpe vai invaliditātes smaguma pakāpe.
Pieteikuma iesniedzēji - divdesmit 9.Saeimas deputāti - prasības pieteikumā norādījuši, ka apstrīdētā norma rada situāciju, ka daļai personu kaitējuma atlīdzība tiek aprēķināta, vadoties vienīgi no 1999.gada vidējās bruto darba samaksas, bet pārējiem atlīdzība tiek pārrēķināta, vadoties no attiecīgā gada rādītājiem.
Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma sākotnēji aizsargāja to personu tiesisko paļāvību, kurām invaliditātes pensija piešķirta pirms likuma spēkā stāšanās, jo, piemērojot likumā noteikto aprēķina sistēmu, pensijas būtu bijis jāsamazina.
Taču pašlaik ir radusies situācija, ka tām personām, kurām pensija tiek pārrēķināta saistībā ar invaliditātes smaguma vai darbspēju zuduma izmaiņām, aprēķinā tiek ņemta vērā mēneša vidējā bruto darba samaksa pārrēķināšanas brīdī.
Kopš likuma spēkā stāšanās brīža vidējā darba samaksa ir būtiski mainījusies, un praksē personas pensijas apmērs ir atkarīgs nevis no tās veselības stāvokļa, bet no brīža, kad pensija ir piešķirta vai pēdējo reizi pārrēķināta.
Tādējādi Satversmes tiesa secinājusi, ka apstrīdētā norma, lai gan sākotnēji sasniedza savu leģitīmo mērķi, patlaban vairs neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam.
Tiesa arī noteica, ka apstrīdētā norma ir spēkā neesoša no 2010.gada 1.jūlija.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.