Protams, tas ir tikai provizoriskas aplēses un viss ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas nākotnē, bet viennozīmīgi tas norāda uz to, ka šobrīd valdībai aizsardzības sektors un Latvijas sabiedrības drošība nav prioritāte un aizsardzības sektoram atvēlēto IKP procentu nākotnē var tikai samazināt nevis palielināt. Ja šāds scenārijs tiek realizēts, konsolidējot valsts budžetu, tad Latvijas kā kolektīvās aizsardzības sistēmas dalībnieces reputācija, paļaušanās uz sabiedroto atbalstu un dalība NATO misijās ir apdraudētas.
Valsts budžeta konsolidācijas pasākumi un strukturālās reformas ir tās, ar kurām pašlaik aktīvi strādā Latvijas valdība, tomēr, izvērtējot prioritātes, nevar tikt izmantotas aritmētiskas formulas, neizvērtējot drošības riskus, ar kuriem valsts var sastapties nākotnē:
NATO ir militāra struktūra, kas balstās uz kolektīvās drošības principiem. Tā ar izpratni izturas pret valstīm, kuras ir skārusi ekonomiskās krīze. Īpaši tādām, kā Latvija, kura ekonomisko lejupslīdi ir izjutusi ļoti smagi.
Pašlaik valsts aizsardzībai tiek tērēti 1,14% no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem NATO un atkal Latvija ierindojas to valstu vidū, kas spēj ieguldīt vismazāk kolektīvās drošības sistēmas uzturēšanā. Plāns vēl vairāk samazināt aizsardzībai paredzētos līdzekļus būtu pamats citām dalībvalstīm pārskatīt attiecības ar Latviju, kā NATO dalībvalsti.
Lai arī Latvijas aizsardzības sektora reformas NATO tiek vērtētas pozitīvi š.g. 28.aprīlī tika „norādīts uz neatbilstošo Latvijas aizsardzības budžeta līmeni, kas vidējā un ilgtermiņā varētu nopietni apdraudēt Latvijas kā NATO dalībvalsts aizsardzības spējas un mūsu valsts spēju piedalīties NATO kolektīvās aizsardzības īstenošanā. Skarbu kritiku par Latvijas aizsardzības spēju īstenošanai neadekvāti mazo budžetu izteica arī citas NATO dalībvalstis .”
Ekonomiskā recesija ir skārusi ne tikai Latviju, bet arī Baltijas valstis kopumā. Lai arī Igaunija tiek minēta, kā pozitīvais piemērs ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā un ekonomiskās izaugsmes perspektīvās, mūsu kaimiņi nenoliedzami ir saistīti ar Latvijas ekonomiku un izjūt krīzes negatīvās sekas. Igaunija, pretēji Latvijai, plāno palielināt aizsardzībai budžetu līdz NATO prasītajiem 2% no IKP, kā vēsta viens no vadošajiem Igaunijas laikrakstiem Postimees.
Latvijas tuvredzīgā budžeta plānošana ir novedusi pie tāda ekonomiskā pagrimuma, kādā mēs atrodamies. Mūsu kaimiņu politika ir bijusi daudz tālredzīgāka. Iespējams, ka aizsardzības prioritātes un drošības risku izvērtēšana būtu viens no tiem aspektiem, kur mums vajadzētu pamācīties no igauņiem. Latvijas aizsardzības budžeta samazināšana vājina arī Baltijas valstu kopējās aizsardzības spējas.
Varam jau diskutēt par to, kādi militāri draudi pašlaik Latvijai pastāv un uzsvērt to, ka neviena valsts negrasās Latvijai uzbrukt. Arī pirms Latvijas iestāšanās NATO tiešu militāru draudu pret Latviju nebija, tomēr Latvijā darbojās dažādi grupējumi, kuru mērķis ir destabilizēt valsti. Tikai NATO pirmsiestāšanās prasības bija pietiekams iemesls šos draudus novērst. Ik reizes, kad Latvijas mērogā notiek pali, ugunsgrēki, kāds makšķernieks tiek aizpūsts jūrā uz ledus gabala un citos ārkārtas gadījumos tiek iesaistīti NBS. Latvijas pašvaldībām pēc reģionālās reformas nebūtu pieejamas novadu kartes, ja tās nenodrošinātu aizsardzības struktūras. Noteikti šeit varētu nosaukti virkni funkciju, kur Latvijas mērogā ir iesaistītas aizsardzības struktūras. Investīcijas aizsardzības jomā ir investīcijas katra Latvijas iedzīvotāja individuālajā drošībā. Vai esam gatavi atteikties no NBS sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas sabiedrībai?
Liela daļa institūciju, kas darbojas Latvijā, tiek uzturētas no ES fondu tehniskās palīdzības līdzekļiem. ES fondu līdzekļi tiek izmantoti algu izmaksām un iestāžu administratīvo izdevumu segšanai. Aizsardzības sektora specifika šādu iespēju neparedz. Aizsardzības budžets jau tika samazināts neproporcionālos apmēros.
Veidojot jauno valsts budžetu lūgums būtu ievērot solidaritāti valsts institūciju starpā un izvērtēt funkcijas, no kurām mēs esam gatavi atteikties, nepieviļot starptautiskos partnerus un Latvijas iedzīvotāju intereses.
Drošības cena ir augsta, ko piedāvā NATO, tomēr zemākā Latvijai, kā valstij, salīdzinot ar laiku, kad nebijām NATO sastāvā, zemākā, kāda jebkad bijusi, esot NATO dalībvalstij un viszemākā Latvijai, esot brīvai un militāri neapdraudētai valstij. Lielākā daļa no mums ikdienā apdrošina savus riskus pērkot apdrošināšanu veselībai, transportam vai mājoklim. Vai mēs esam gatavi atteikties no 1,2% līdzekļu veltīšanas valsts un sabiedrības risku apdrošināšanai?