Atvērs V.Poriņas monogrāfiju par bilingvismu Latvijā

gadam, pirms tika izstrādātas Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.–2014. gadam un Valsts valodas politikas programma 2006.–2014. gadam, kā arī pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, un salīdzināta ar valodas situācijas tālāko attīstību Latvijā 2003.–2009. gadā – periodā, kad sāka darboties MK Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.–2014. gadam un Valsts valodas politikas programma 2006.–2010. gadam, un Latvijai kļuva saistoši Eiropas Savienības normatīvie akti.“Kā panākt, ka latviešu valoda veiksmīgāk kļūst par publiskās telpas dominējošo valodu? Kas kavē šo procesu? Kā mainījusies latviešu valodas dzīve līdz 2003. gadam, šobrīd un kas gaidāms nākotnē?” – uz šiem jautājumiem rast atbildi mēģinājusi V.Poriņa.Kā uzsver grāmatas autore, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, divvalodības jautājums sabiedrībā šobrīd kļuvis īpaši aktuāls un problemātisks. “Joprojām lēni un sarežģīti Latvijā noris valodu hierarhijas maiņa de facto, kaut arī priekšnosacījumi – valsts valodas statuss un likumdošana, valsts valodas politikas pamatnostādnes un programma, administratīvais aparāts, zinātniskais un pedagoģiskais nodrošinājums u. tml. – ir pietiekami, lai latviešu valoda kļūtu par publiskās telpas dominējošo valodu veiksmīgāk nekā pašlaik,” uzskata V.Poriņa. Pētījumā analizēti tie cēloņi, kas kavē šo procesu, un piedāvāti iespējamie risinājumi, lai latviešu valoda patiešām kļūtu par publiskās telpas dominējošo valodu Latvijā.Darbs izdots ar Valsts pētījuma programmas „Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru” finansiālu atbalstu LU Latviešu valodas institūtā.