Augstskolas neizpratnē, ka vieslektori "jāiepērk" kā preces

Stradiņietis » atbalstu 13:30 Maksimālais atalgojums ir jau noteikts - Rīgas Stradiņa Universitātē tas ir 4,23 Ls par lekcijas stundu (pirms nodokļu nomaksas). Bieži tiek slēgti līgumi vienai lekcijai (2 akadēmiskās stundas). Var jau noformulēt specifiskas prasības, bet cik laika un arī izmaksas pats process prasa? ----------------------------------------------------- ----------------------------------------------- Anglijā minimālā stundas likme ir lielāka-melnstrādniekiem. Tā Latvijā novērtē smadzeņu darbu...

Arī man tas liekas absurdi. Neesmu iepirkumu vai to regulējošo aktu speciālists, taču bez normatīvajiem aktiem pastāv arī izpildītāju un kontrolētāju interpretācijas. Cik zinu, tad pēdējā bijusi tieši Valsts kontroles uzstājīga rekomendācija.

Es gribeetu redzeet to Idiotu, kas izdomaajis shaadu leetaakaa lektora iepirkumu konkursu! Vispaar no Izgliitiibas un Zinaatnes ministrijas un ar to saistiitaam iestaadeem naak taadi uzlaboti Likumi un Noteikumi Latvijas apstaaklhiem, ka pilniigi skaaidrs, ka tur straadaajoshiem iereednhiem nav nekaada sakara ne ar izgliitiibu, ne ar zinaatni.

Vai tad iepirkuma procedūrai nav minimālā summa? Esmu diezgan pārliecināts, ka par pāris akadēmiskajām stundām iepirkums nav jāizsludina, taču rakstā nav dota saite uz apspriežamo normatīvo aktu, tādēļ 100% nevaru galvot. Par mūsu likumdevēju intelektuālajām spējām neesmu augstās domās, taču esmu skeptisks, ka kāds patiešām piedāvā sākt iepirkuma procedūru par tik niecīgām summām.

Maksimālais atalgojums ir jau noteikts - Rīgas Stradiņa Universitātē tas ir 4,23 Ls par lekcijas stundu (pirms nodokļu nomaksas). Bieži tiek slēgti līgumi vienai lekcijai (2 akadēmiskās stundas). Var jau noformulēt specifiskas prasības, bet cik laika un arī izmaksas pats process prasa?

Pilnīgs murgs! Te pat nav runa par to, ka likumdevējs neizprot augstskolu specifiku, te jau ir runa par pilnīgu aprobežotību!

Vai bildē ir vieslektora lekcijas konspekts????? Hi!

Hi- Bankas augstskolā arī sastopami tādi paši lektori, makro un mikroekononikas pasniedzējs grauj visu šīs augstskolas prestižu.Unikāls radijums, kurš nepieļaus neviena studenta domu izpausmi. Tikai pēc savas sarakstītās grāmatas un tikai tā kā viņš uztver dzīves jēgu. Citu domas nav pieļaujamas. Mjaaaa, bet mēs jau izturējām šo pārbaudījumu. Rakstot aptaujās mīnus zīmes - nekas jau nav mainījies, tātad tās neviens nelasa un neapkopo.

pats esmu studejis un kaa atceros tikai dazi pasniedzeji bija labi un profesionali, parejie vienkarsi naudas sanemeji un laika nositeji.

Loti pareizs lemums un visa pasaule to izmanto. Tas temas, kuras nevar nosegt augstskolu personals var tikt izsludinatas konkursos un peaicinati papildus macibu speki. Atklati un bez apvainojumiem. Ar laiku tirgus ari saks veidoties. Savadak piesaista tikai savejos, tos ko labak zinu, kuri tuvak strada un ir zinami konkreta katedra. Katedras gan vajadzes ieviest darbiniekus, kuri maces konkreti nofurmulet so vajadzibu. Vienigais - ieteiktu izstradat visam valsts augstkolam minimalas-maksimalas atalgojuma summas sadiem vieslektoriem atkariba no vinu pieredzes un kvalifikacijas.

Iespējams, Jums taisnība, es neesmu iepirkumu speciālists un visai virspusīgi zinu, kā tie valsts iestādēs notiek. Esmu gan redzējis, kā raksta "pareizus" iepirkumus, kuros uzvar "pareizie". Nē, nē, nepārprotiet - nevis draugi un radi, bet tie, kuru preci nolikuma rakstītāji vēlējās nopirkt un uzskatīja par labāko (cenas un kvalitātes attiecības ziņā) piedāvājumu. Kembridžu es pieminēju tikai tāpēc, ka par to rakstīja Sedlenieks . Protams, ierakstīt konkrēti "Kembridža" neļaus (izņēmums laikam ir tikai Microsoft, kuru var minēt vārdā nebaidoties no piekasīšanās), taču Jūsu paša pieminētais augstskolu reitings varētu derēt. Manuprāt, tas ir iepirkuma nolikuma rakstītāju radošuma jautājums - ja izdoma būs, kritērijus izstrādās. Visi citi spēj, kādēļ lai viņi nespētu?

Protams, ka nepaliktu zaudētāji. Tādēļ arī lielu problēmu nesaskatu - ja pretendentam ir kvalifikācija, tai nav grūti atrast atbilstošus kritērijus. Problēma rodas, ja kvalifikācija ir neskaidra.

Nepiekrītu gan, piekrītu Nasingam! Absolūti lielākā pieaicināto docētāju masa ir tie paši Latvijā dzīvojošie speciālisti. Jā, ar uzņēmuma līgumu izdodas nedaudz ietaupīt, jo nav saistības apmaksāt neizmantoto atvaļinājumu (soc. nodoklis gan jāmaksā). Bet tas jau arī valstiskās attieksmes jautājums - vai tiešām nebūtu jāveicina darba tiesisko attiecību (kaut vai terminēto, bet pēc būtības) atkalieviešanu ar visu augstskolu pieaicinātajiem docētājiem?

ar šo joku ir mazliet dīvaini, jo LV nodokļu nomaksa ir saistoša tikai Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, pārējiem ir tiesības izvēlēties kurā valstī (savā vai LV) nodokļus nomaksā, līdz ar ko domāju ka jēdzīgāks pasākums ir darīt tā kā pašreiz dara !!!

Ha, augstskolas pašas vainīgas: kā var slēgt pakalpojuma līgumu, ja ir jāslēdz darba līgums? Augstskolas tik atklāti nodarbojas ar izvairīšanos no darba nodokļu nomaksas - tad pašas vainīgas!