“Cietušie ir pilnīgi visās vecuma grupās, arī sakosti viņi ir visdažādākajās Latvijas vietās, taču lielākoties tas ir noticis dabā - atpūšoties un piknikojot,” teic Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics, “tāpat zinu, ka aptiekās pieaudzis pieprasījums pret dezinfekcijas līdzekļiem, visādām smērītēm, kas domāti lietošani pēc lapseņu kodumiem.” M.Šics izsaka prieku, ka šogad vēl nav bijuši letāli vai dzīvībai bīstami gadījumi, kas parasti rodas, lapsenēm iekožot alerģiski jūtīgiem cilvēkiem kaklā, sejā vai mēlē.
Viņš ir pārliecināts, ka šogad lapseņu aktivitāte ir stipri izteiktāka kā citus gadus, jo par to liecinot arī mednieku, makšķernieku un citu ar dabu saistītu cilvēku novērojumi kā arī cilvēku lielā interese par profilaktiskiem pasākumiem un rīcību pēc iekošanas 1.palīdzības kursos.
Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Jānis Dreimanis gan nav novērojis pastiprinātu lapseņu aktivitāti tieši šogad, jo augusts ir laiks, kad šo kukaiņu skaits pieaug katru gadu, taču viņš pieļāva, ka tas ir iespējams divu iepriekšējo silto ziemu dēļ. “Tā kā pārziemo tikai apaugļotas mātītes, tad secināms, ka šajās ziemās viņas nav izsalušas. Katrai no viņām līdz augustam piedzimst līdz 900 jauno lapseņu, kas arī izskaidro, kāpēc tieši tagad ir manāma viņu aktivitāte.”
Taču J.Dreimanis neuzskata, ka lapseņu pūzņi ir profilaktiski jāiznīcina, jo “tie ir dabas likumi un lapsenes ēd citus kukaiņus, piemēram, dažādas mušas, tā darot cilvēkiem labu”. Viņš norāda, ka tā vietā vajadzētu vairāk uzmanīties, staigājot pa istabu ar basām kājām, jo lapsenes, kas pret stiklu salauž spārnus, rāpo un joprojām ir bīstamas. Tāpat jāuzmanās ēdot saldas lietas – vēlams noslaucīt bērniem muti, tā izvairoties no kodumiem.