Pagājušajā gadā tieši augusta beigās tika reģistrēts straujš saslimšanas gadījumu skaita pieaugums, norādot, ka daudziem cilvēkiem inficēšanās notikusi jūlijā vai augusta sākumā (no inficēšanās brīža līdz parādās pirmie slimības simptomi paiet no 15 līdz 50 dienām - vidēji 4 nedēļas). Tātad arī šogad inficēšanās risks ar A hepatītu pieaugs jūlijā un augustā.
Kopš šī gada sākuma SVA reģistrējusi 1746 apstiprinātus A hepatīta gadījumus, t.sk. astoņos gadījumos slimība beidzās letāli. 2009.gada pirmajā pusgadā bērnu (līdz 17 gadiem) saslimstība ar A hepatītu ir gandrīz par trīs reizēm lielāka nekā pieaugušo – 134,5 gadījumi uz 100 000 bērniem un 56, 4 gadījumi uz 100 000 pieaugušajiem.
No 519 bērniem, kuri saslimuši ar A hepatītu no 2009.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam, 10% apmeklēja izglītības iestādes, tomēr šajās iestādēs reģistrēts ļoti mazs uzliesmojumu skaits. Tas izskaidrojams ar savlaicīgu A hepatīta gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu un organizētajiem pretepidēmijas pasākumiem izglītības iestādēs.
Visbiežāk A hepatīts izplatās no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā, ar sadzīves priekšmetiem, dzerot ūdeni vai lietojot inficētus produktus, tāpat dzimumakta laikā ar inficēto personu.
Visiem, kuri nav imūni pret A hepatītu (nav pārslimojuši A hepatītu un /vai nav tikuši vakcinēti), īpaši jāuzmanās no iespējami inficētas pārtikas un nedroša ūdens lietošanas, peldēšanās ūdenskrātuvēs, kuru ūdens kvalitāte netiek pārbaudīta, bet it īpaši jāievēro personīgā higiēna – biežāka un rūpīgāka roku mazgāšana.