Autonomija valsts interesēs
Globālā ekonomiskā situācija liek meklēt netradicionālus risinājumus krīzes pārvarēšanai. Nākotnes krīžu novēršanā un pārvarēšanā liela nozīme būšot arī stingrākam valsts regulējumam, it īpaši finanšu pakalpojumu jomā. Taču ir kāda ļoti būtiska pakalpojumu joma — augstākā izglītība, kur — tieši otrādi — ir jāsamazina valsts regulējums un jāpiešķir lielāka autonomija tās piedāvātājiem, proti, augstskolām. Augstskolas patlaban jau ir spiestas dzīvot dažādu normatīvo prasību "pārplūdinātā" vidē, kurai savu vērtējumu ir sniegusi arī Valsts kontrole 6.aprīlī publiskotajā revīzijas ziņojumā par augstākās izglītības sistēmu.
Ekonomika gadsimtu mijā ir apmetusi kūleni — tās attīstību nosaka nevis "kapitāla turētāji", bet "ideju turētāji", proti, tieši inovācijas ir tās, kas patlaban virza ekonomikas attīstību. Ņemot to vērā, Eiropā vairāku valstu valdības arī ekonomiskās krīzes apstākļos turpina saglabāt līdzšinējo finansējumu augstskolām vai pat to palielina. Ir skaidrs, ka, pastāvot būtiskām atšķirībām Eiropas valstu vidū attiecībā uz pieejamo finansējumu augstākajai izglītībai, kā arī augstskolu autonomiju, kopumā atšķirsies arī to darbības rezultativitāte.
Eiropas Universitāšu asociācija (EUA) nesen veica pētījumu, kas liecina, ka Eiropas valstu normatīvie akti regulē tikpat kā visas augstskolu darbības jomas — organizatorisko struktūru, akadēmisko darbību, finanšu un personāla veidošanas autonomiju. Normatīvais regulējums ir nepieciešams, jo ir jomas, kuru regulējums veicina augstskolu darbību, taču ir arī tādas, kas tiešā veidā kavē augstskolu darbību. Lai nodrošinātu augstskolu darbības kvalitāti un finanšu stabilitāti, mainīgā un sarežģītā ārējā vide no augstskolu vadības prasa arvien lielāku elastību lēmumu pieņemšanā. EUA pauž arī bažas, ka augstskolu darbība var tikt būtiski ierobežota ar valsts pieaugošo regulējumu, kā arī ilgtermiņa redzējuma trūkumu par augstskolu lomu valsts attīstībā. Tāpēc ir nepieciešams pārskatīt tos darbības ierobežojumus, kuri tika "iestrādāti" normatīvajos aktos pagājušajā gadsimtā, paredzot augstskolām lielāku autonomiju.
Valsts kontrole ieteic
Valsts kontrole nupat pabeigusi Latvijas augstākās izglītības sistēmas revīziju. Liela daļa no Valsts kontroles konstatētajiem sistēmas trūkumiem sakņojas normatīvos, kuri ne tikai noveco, bet arī nemitīgi vairojas — analoģiski ierēdņu un dažādu valsts institūciju skaitam. Piemēram, savulaik pieņemot joprojām spēkā esošo Augstskolu likumu, pietika ar kopumā aptuveni desmit MK noteikumiem vai Izglītības ministrijas instrukcijām, kas regulēja galvenās augstskolu darbības sfēras. Līdz šodienai Augstskolu likumam pakārtoto MK noteikumu skaits ir dubultojies, bet jaunais Augstākās izglītības likumprojekts paredz, ka tiks izdoti vismaz 25 jauni nozari reglamentējoši MK noteikumi. Patlaban mums nav citas izvēles, kā pārvērtēt līdzšinējo pieeju — "regulēt, regulēt un vēlreiz regulēt". Arī "vecajā" Eiropā arvien vairāk dominē tendence nostiprināt augstskolu autonomiju, vienlaikus dodot jaunus uzdevumus, palielinot atbildību un vairojot uzticību sabiedrībā. Kritiska finansējuma apstākļos Latvijas augstskolas tiek aicinātas dažādot ienākumus, lai nodrošinātu to finansiālo stabilitāti, taču to darbības pārlieku detalizēts regulējums liedz pilnībā izmantot augstskolu potenciālu un neļauj dot atbilstošu ieguldījumu valsts ilgtspējīgā attīstībā.
Arī Valsts kontroles ziņojumā ir saskatāma virzība uz vēl lielāku augstskolu darbības regulēšanu, proti, tā rosina nevis vienkāršot augstākās izglītības sistēmu, atsakoties no liekā, bet gluži pretēji — izstrādāt jaunas prasības un ārējos normatīvus,
t. sk. studiju programmu akreditācijas laikā sniegto ieteikumu uzraudzību, studiju programmu vērtēšanas kritēriju detalizētu aprakstu, pilnveidot normatīvos aktus profesiju standartu izstrādes jomā, nosakot, kādos gadījumos standarts aktualizējams, izstrādāt ārējos normatīvos aktus, kas noteiktu pamatprasības prakses organizācijā augstākās izglītības iestādēs utt. Diez vai papildu uzraudzība un regulēšana no valsts puses sasniegs izvirzīto mērķi. Drīzāk augstskolu autonomijas nostiprināšana un iekšējās kvalitātes sistēmu izveide ir tā, kas veicina augstskolu darbības pilnveidošanu. Eiropas Komisija ir jau atzinusi, ka kvalitātes nodrošināšana augstskolās tika sākta no nepareizās puses, proti, ar uzsvaru kvalitātes vērtēšanai no ārpuses, tā vietā lai stimulētu augstskolas veidot iekšējās kvalitātes sistēmas, pašām ikdienā rūpējoties par kvalitātes nodrošināšanu. Aprakstītās problēmas risinājumu paredz arī Augstākās izglītības likumprojekts.
Augstskolu priekšlikumi
Apzinoties augstskolu lomu ekonomikas izaugsmes atjaunošanā un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, kā arī finansējuma samazinājumu valsts augstskolām un tā ietekmi uz augstskolu darbību, Rektoru padome izstrādāja un iesniedza valdībai un Saeimai vairākus priekšlikumus augstskolu efektīvas darbības nodrošināšanai, kur nepieciešama vairāku ieinteresēto pušu aktīva rīcība un sabiedrības izpratne. Minēšu tikai svarīgākos no tiem, kas tieši neskar finansējumu.
Patlaban Saeimas atbildīgā komisija izskatīšanai 2.lasījumā gatavo Augstākās izglītības likumprojektu, kura pieņemšana ir kritiski svarīga Latvijas augstākās izglītības nozarei, palīdzot tai iekļauties Eiropas kopējā izglītības telpā. Tajā ir ieguldīts milzīgs darbs. Likumprojekts vienkāršo studiju programmu dalījumu, nodrošina pāreju uz Eiropas kredītpunktu uzskaites un pārneses sistēmu, paredz kopīgu studiju programmu īstenošanu, kopīgu grādu piešķiršanu un virkni citu ilgi gaidīto uzlabojumu augstākās izglītības sistēmā, arī augstskolu pārvaldē. Nepieciešami grozījumi uz Valsts valodas likuma pamata izdotajos noteikumos (par valsts valodas obligāto zināšanu līmeni ārvalstu akadēmiskā personāla ievēlēšanas gadījumā, par valodu lietošanu informācijā). Latvijā valsts augstskolu vietējiem studentiem pastāv ierobežojumi pilnībā apgūt studiju programmu arī kādā svešvalodā, piemēram, angļu valodā. Nepieciešams vienkāršot studiju kredītu saņemšanu. Pašlaik valsts galvotu kredītu nevar saņemt studenti, kuri izvēlējušies studēt jaunajās studiju programmās, kas ir licencētas, bet vēl nav akreditētas. Ekonomiskās krīzes apstākļos nepieciešams palielināt valsts galvojuma apjomu studējošo un studiju kredītiem, lai uzlabotu studentu sociālo nodrošinājumu. Jāievieš Valsts kontroles ieteikumi galvinieku loka paplašināšanai. Nepieciešams izstrādāt, pieņemt un īstenot valstisku augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģiju, kas veicinātu augstākās izglītības pakalpojumu eksportu, paredzot tajā nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos. Ir nepieciešams Latviju starptautiski pozicionēt ne tikai kā "zemi, kas dzied", bet arī kā valsti, kas eksportē kvalitatīvus augstākās izglītības pakalpojumus. Daudzas būtiskas normas, kas varētu veicināt augstākās izglītības eksportu, ir tieši saistītas ar augstākās izglītības likumprojekta pieņemšanu.
Aprīļa beigās Beļģijā, Lēvenā, notiks ikgadējā Eiropas izglītības ministru tikšanās, lai izvērtētu valstu sasniegumus Eiropas kopējās augstākās izglītības telpas veidošanā, kā arī vienotos par steidzamākajiem uzdevumiem izvirzīto mērķu sasniegšanā. Atšķirībā no citām reizēm tajā jau būs pārstāvēti gandrīz visi kontinenti, jo globalizācijas procesi ir būtiski mainījuši arī augstākās izglītības pakalpojumus. Tie ir kļuvuši globāli, bet studenti — globāli patērētāji. Arī Latvijas augstskolas jau tagad ir pakļautas globālai konkurencei, tās konkurē starptautiskā vidē un arī studentiem pavērušās iespējas augstākās izglītības pakalpojumus saņemt citviet un uz izdevīgākiem nosacījumiem. Apstākļos, kad valsts finansējums augstākajai izglītībai un pētniecībai ir sasniedzis kritisko robežu, vai mēs apzināmies globālās konkurences cīņas par talantu piesaisti ietekmi uz valsts konkurētspēju ilgtermiņā un vai mēs esam tai gatavi? Vai mēs apzināmies, ka visvērtīgākais Latvijas resurss ir izglītots un radošs cilvēks, kā tas ir definēts Nacionālajā attīstības plānā?
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.