Auziņš: jautājums par plaģiātismu profesoru darbos bija jāatbild, un pārkāpumi ir

es arī nesaprotu, no kurienes ņemts tas ''plaģiāta nav dedz vienā, nedz otrā tulkojumā''. skaidri un gaiši taču rakstīts, ka kūļa tulkojumā ir gan, jo viņš nevis pats tulkojis darbu, bet rediģējis rolava tulkojumu. vai tu gribi teikt, ka tas nenozīmē plaģiātu?

Ne čital, no po mojemu tam ničego netu!

>> Ētikas komisijas atzinums: plaģiāta nedz vienā, nedz otrā tulkojumā nav. Still in denial? Ētikas komisijas atzinums ir tāds, ka plaģiāta esamība šajā darbā ir atkarīga no plaģiāta definīcijas. Bet neatkarīgi no piemērotās definīcijas Rolava autortiesības ir aizskartas un par to Kūlim no visiem ir izteikts vislielākais nosodījums. Būtībā komisija apstiprināja to, ko daudzi šeit sākumā arī paredzēja. Neviens jau nedomāja, ka Kūlis ir nospiedis Rolava tulkojumu vārds vārdā. Mēs jau zinājām, ka viņš to ir sistemātiska rediģējis un centies uzlabot, tomēr mēs uzskatījām, ka bija jābūt atsaucei uz Rolava tulkojumu, un komisija šīs aizdomas apstiprināja.

Es rakstīju: "kolēģi, kuri tāpat godprātīgi apmeklējuši visas lekcijas" Kritiskā eksplikācija: vārdiņš "tāpat" šajā kontekstā implicē "kā es" - resp. arī es esmu godprātīgi apmeklējusi visas lekcijas (protams, ka "visas" varēju izlaist). No šī un no atzīmēm secināms, ka patiešām esmu mācījusies, un to nemaz nenoliedzu. Vai esmu mācījusies vairāk kā citi? Domāju, ka nē. Tomēr, tā kā mana nodoma patiesumu nevarat pārbaudīt, tad turpmāko sava mūža daļu ļauju uzskatīt sevi par konjunktūristi. Armanda gadījumā ir interesantāk - puisis taču presei nemaz nenoliedz, ka nav mācījies. Ne Rubeņa, ne Kūļa lekcijās. Rodas arī jautājums: kāpēc Kūļa lekcijas man ir sniegušas tik daudz, bet Armands un vēl daži tās uzskata par pilnīgi nederīgām? Vai zem tā nestāv atšķirīgas vērtības, iespējams, draugu vai ģimenes ietekmes? Citiem labāk zināms. Tomēr mans novērojums (mērījāties jau tikai Jūs) aktualitāti nezaudē. Domāju, ka arī Jūs labi zināt, ka konjunktūra ir tīri psiholoģiska lieta, tāpēc aptīt ap pirkstu var pat pašu zinošāko un loģiskāko prātu.

"Arī man mācību semestru gaitā tā ir svārstījusies amplitūdā no 8 - 9+, bet tas nenozīmē, ka es zinātu vairāk nekā daudzi mani kolēģi, kuri tāpat godprātīgi apmeklējuši visas lekcijas ar vidējo atzīmi 6." Spriežot pēc šī, kā arī tā, ko raksti tālāk, man sanāk, ka esi no tām, kas prot "uztaustīt", proti, pielīdēja? Vai arī, ka pasniedzējiem ir problēmas ar adekvātu zināšanu novērtējumu? :) Ja tā nav, tad nesaprotu, kāpēc nespēj godīgi atzīt - "jā, es mācos vairāk nekā daži citi kursabiedri, tādēļ man ir labākas atzīmes." Viss jau būtu labi ar Sveces piesaukšanu, un Armands tiešām dažkārt palaiž muti, bet tas uzreiz nenozīmē, ka viņš nav sekojis līdzi kritiskās domāšanas kursā. Var redzēt, ka argumentāciju viņš pārvalda lieliski, tikai ir dikti nesavaldīgs (kas ar vecumu varbūt pāries). Ja jau notiek mērīšanās - mana vidējā atzīme LU bija stabili virs 9, JO es tiešām daudz mācījos, ja salīdzina ar tiem, kuriem tik augstu nebija. Redz, godīgi pateicu.

Pardon, Feierbahu. Feierābends latviešu valodā nav izdots.

"Kaktusam" adresēts tikai iepriekšējā komentāra pēdējais teikums.

Ētikas komisijas atzinums: plaģiāta nedz vienā, nedz otrā tulkojumā nav. "Taisnīgi ir atkarīgs no tā, ko Kūlis ir darījis" - te nu Jums piekrītu. Un kāpēc vērtēt pēc tā, ko ne es, ne Jūs nezinām droši, nevis tieši pēc tā, ko labi zinām? No vācu valodas viņš ir iztulkojis vairākas ievērojamas grāmatas, tsk. Heidegeru un Feierābendu, kuri latviešu valodā nebija iepriekš tulkoti. Man personīgi Bankovska publikācijas uzdzen miegu. Nelasu. Pieņemu, ka arī lielai daļai pasniedzēju un studentu ir tāpat. "Jūsu iztēle pārsniedz realitāti par vismaz 10 gaismas gadiem!" - Toties Jūsu augstprātība ir neizturama.

Jūsu iztēle pārsniedz realitāti par vismaz 10 gaismas gadiem!

Taisnīgi vai ne ir atkarīgs no tā, ko Kūlis ir darījis? Izrādījās, ka Leimanim bija taisnība, bet veids, kādā viņš to darīja, nebija korekts un par to viņam tika izteikts aizrādījums. Manuprāt, pamatoti. Bet te nu rodas jautājums, kāpēc tad visi pārējie korektie LU studenti un pasniedzēji gandrīz gadu neko neteica pēc Paula Bankovska publikācijas? Kāpēc bija jāgaida uz kašķīgo Leimani? Manuprāt, par to ir vērts padomāt, ka reizēm nevajag būt tik lieliem konformistiem, jo patiesība agri vai vēlu parādās atklātībā. Un kad tas notiek, tad jau ar daudz lielākiem skandāliem un nepatikšanām.

Kūlis ir nokaitināts, jo kaut kāds otrā kursa students ar datorprogrammas starpniecību un bez mazākajām vācu valodas vai Kanta filosofijas zināšanām bija nolēmis apņirgt viņa mūža darbu. Jūsuprāt - taisnīgi?

Cienītais skolotāj! Agustskolas kursus neapstiprinu, un man šajā sakarībā nav daudz, ko teikt. Tāpat neaizstāvu tos, kuri paši ļoti labi to spēj izdarīt. Es drīzāk piekrītu tam, ko teicis vācu politikas filosofs O. Hoeffe – filosofijas uzdevums: cik iespējams, jānodrošina taisnīgums. Nereti šis uzdevums tiek atstāts novārtā vai aizmirsts pavisam. Tā kā "aizstāvāmos pasniedzējus" minējāt daudzskaitlī, lai Jums būtu interesantāk, sniegšu nelielu ieskatu tajā, kam “jāiziet cauri”, lai saņemtu apmierinošu vērtējumu pie Jūsu “apsūdzētā” prof. I. Šuvajeva. Kursa nosaukums: Jaunlaiku filosofija (no renesanses līdz apgaismībai) Izglītības līmenis: 2. kurss Lekcijas tiek lasītas divējādi – tiklab tiešais priekšlasījums “vācu stilā”, kā arī docētāja skrupulozs pagājušā laikmeta personāliju dzīves, darbu, ideju un problemātikas pārskats un pārstāsts, kura ietvaros, kā ierasts, tiek izvērsta neliela diskusija. Gala vērtējumu veido: 1) lekciju apmeklējums 2) darbs lekcijās (atspoguļojas eksāmenā) 3) kontroldarbi 4) semināri 5) darbs semināra grupās 6) viens no sešu filosofu darbu konspektiem 7) vismaz 80000 zīmju eseja par kādu no kursa tēmām 8) patstāvīga sekundārās literatūras (Rubeņa, Forlendera u.c. grāmatu) apguve (atspoguļojas eksāmenā) 9) eksāmens 10) interese un papildus zināšanas par tēmu Piebildes: 2.1. Pirms katra no sešiem semināriem ir jāizlasa, jāizkonspektē un jāpārdomā viens pagājušā laikmeta filosofa darbs 200 -300 lpp apjomā. 2.2. Dalība seminārā nevar robežoties vienīgi ar muļķīgiem jautājumiem formā: “es nesapratu.” 2.3. Eksāmena atbildes (ja nemaldos biļešu ir 26), protams, veido nozīmīgāko vērtējuma daļu. Rezumējot, ar „apmeklēt lekcijas” es saprotu vairāk nekā tikai ierašanos auditorijā un durvju aizvēršanu – tā ir pašdisciplīna, iedziļināšanās, vēlme risināt dzīves un filosofijas problēmas ar izsvērtas metodoloģijas palīdzību.

Piedod, bet ad hominem daudz biežāk sastopams paša profesora un viņa aizstāvju runās.

Nevajag pūst miglu acīs. No atzīmju izlikšanas es šķiet, ka kaut ko saprotu, jo esmu to darījis jau vairāk kā 30 gadus. Un ja jūsu aizstāvamie pasniedzēji Jūsu darbu novērtē tikai pēc Jūsu zināšanām studiju kursa noslēguma eksāmenā, nevērtējot semestra darbu, tad šāds zina''sanu vērts ir nabaga apliecība gan pašiem pasniedzējiem, gan atzīmju saņēmējiem.

Līdz šim komentētājai ar vārdu Ieva neesmu piekritusi nevienā jautājumā, tomēr par vidējo atzīmi viņai ir pilnīga taisnība. Arī man mācību semestru gaitā tā ir svārstījusies amplitūdā no 8 - 9+, bet tas nenozīmē, ka es zinātu vairāk nekā daudzi mani kolēģi, kuri tāpat godprātīgi apmeklējuši visas lekcijas ar vidējo atzīmi 6. Turklāt katrs atsevišķais novērtējums lielā mērā var būt atkarīga no "pieziepēšanās" pasniedzējam vai vienkārši konjunktūras - spējas uztaustīt, ko pasniedzējs no tevis grib dzirdēt. Tas atkarīgs no studenta godprātības pakāpes. Var būt arī tā: laba atzīme ir kabatā, bet dziļākas izpratnes par iemācīto - nekādas. Pirmajā kursā, atšķirībā no Leimaņa, nemeklēju "maģiskos atslēgas vārdus" un kultūras vēsturei un teorijai pie R. Kūļa gatavojos ilgi un pamatīgi, jo priekšmets ir ārkārtīgi interesants. Tā rezultātā dzīves un studiju praksē joprojām izmantoju gan lasīto no Gelnera, Kasīrera grāmatām un atsevišķām Bībeles nodaļām, par kurām man bija jāvēsta eksāmenā, gan arī nereti ieskatos R. Kūļa lekciju pierakstos. Ja Armands būtu apmeklējis Kūļa lekcijas, un spējis ieklausīties teiktā saturā, viņš zinātu arī par pieņemto kulturālas uzvedības praksi, kuras piemērus R. Kūlis savās lekcijās daudzkārt ir pieminējis. Savukārt, ja viņš būtu uzmanīgāk klausījies sava iemīļotā A. Sveces norādījumos, tad savā argumentācijā neizmantotu tik daudz ad hominem un apsaukāšanās kļūdas, nevispārinātu personīgo pieredzi, neizvirzītu nepārbaudāmas hipotēzes, un spētu adekvāti izvērtēt kontekstu saviem izteikumiem un rīcībai. Šis nav mēģinājums Armandu nomelnot. Tāpat nesaku, kas viņam būtu jādara. Man tikai žēl, ka šāds vismaz šķietami izglītots cilvēks ielaidies intrigu vērpšanā un nespēj palūkoties plašāk, tverot sadzīviskas lietas kopsakarībās. Kaut vai šis piemērs - kā noprotu, Šuvajevam personīgi atvainoties viņš negrasās.