Jaunatklājums LVA materiālos ir unikāls dokuments, kas sastādīts pēc Kalpaka nāves un kurā uzskaitītas komandiera personiskās mantas, kas tam bijušas līdzi nāves brīdī.
Saraksts apliecina Kalpaka askētisko dabu un arī visa latviešu bataljona dzīves apstākļus tajā laikā.
Viena no nedaudzajām lietām ar zināmu materiālu vērtību, bija, iespējams, saderināšanās gredzens ar iniciāļiem. Starp Kalpaka personīgajām lietām nāves brīdī bijis melns kabatas pulkstenis ar zelta ķēdi (firma "Longin"), kabatas nazītis un nagu tīrāmais ādas makstī, ādas portfelis, ādas maks, skaidra nauda 2166 rubļi.
Tāpat starp viņam piederošajām mantām minēta arī rokas somiņa, kurā atradušās divas birstes, doze zābaku smēra, zobu birste, desmit gabali zobu tīrāmo, astoņas "Parabellum" patronas, elektriska kabatas lampa, kamols un lietots bloknots. Vēl Kalpakam piederējusi "Ginter" sistēmas saliekamā gulta ar matraci un čemodāns, kurā atradušās divas elektriskās kabatas lampas, vatēts deķis, cepure un kastīte ar bārdas dzenamiem piederumiem, nagu šķērītes, kastīte rakstāmspalvu, odekolona flakons, pāris garu hromādas zābaku, tualetes ziepes, baterija elektriskajai kabatas lampai, pāris šņorzābaku, galda spogulis, trīs dažādas bikses (tumši zilas diagonālbikses, melnas bikses no lauku vadmalas un tumši brūnas bikses), kokvilnas triko krekls, pieci pāri zeķu, no tām viens vilnas, piecas kabatas drānas, pāris vilnainu kulainu cimdu, palags, haki krāsas ķitelis, tumši pelēka karakula papaha, pāris pirkstainu cimdu, kā arī tumšs frencis. Vēl pulkveža lietās atrasts pāris rīta kurpju, pāris kavalēristu vācu zābaku, zelta gredzens bez akmeņiem ar iniciāļiem "E. S.", viens Krievijas rentejas naudas kupons desmit rubļu vērtībā un dienesta saraksts.
Šīs mantas saskaņā ar sastādīto aktu nosūtītas Apsardzības ministrijas glabāšanā, bet līdz mūsdienām nav saglabājušās. Tomēr atrastais dokuments daļēji to kompensē, ļaujot vēsturniekiem pilnīgāk atspoguļot pirmā Latvijas bruņoto spēku komandiera vēsturisko tēlu.
Kalpaks jaunās Latvijas valsts bruņoto spēku vadību uzņēmās 1918./1919. gada mijā, kad Kārļa Ulmaņa valdība gatavojās atkāpties uz Kurzemi, jo Rīgai tuvojās lieliniecisma propagandas pārņemtie latviešu strēlnieki un tautas atbalsts valdībai bija niecīgs. Pulkveža Kalpaka komandēto vienību vēl nevarēja dēvēt par Latvijas armiju, tās oficiālais nosaukums bija Latviešu atsevišķais bataljons, kurā ietilpa daži simti vīru. Toties tā bija pirmā latviešu kaujas vienība, kas kalpoja nesen izveidotajai Latvijas valstij.
6.martā aprit 91.gadadiena kopš Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku komandiera pulkveža Oskara Kalpaka bojāejas. 1919.gada 6.martā pulkvedis Kalpaks krita kaujā pie Airītēm Saldus rajonā. Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919.gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. 1939.gada 6.martā Ziemeļu kapos atklāta Kalpaka piemiņas vieta, kas padomju varas gados tika nopostīta. Atmodas laikā Piemiņas vieta atjaunota un jau vairāk nekā 20 gadu ir patriotiski noskaņoto liepājnieku svētvieta.
Latvijas nacionālā karaspēka pirmā komandiera piemiņas pasākumi sestdien norit vairākās vietās Latvijā, tostarp Airītēs, Rīgā, Madonā un Liepājā.