Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +1 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Azartspēles kontrolēs stingrāk

Ekonomiskā situācija valstī un dabiskā konkurence, paaugstinot kvalitātes prasības, nevis administratīvie ierobežojumi vai sviras, ir nodrošinājusi ievērojamu azartspēļu nozares apjoma samazināšanos gan apgrozījuma, gan spēļu vietu skaita ziņā.

Mazāk un zaudējumi

Kopumā Latvijā azartspēļu un izložu nozarē darbojas 20 licencētu kapitālsabiedrību, kuru kopējais apgrozījums 2009.gada 1.ceturksnī veido 31,284 milj.latu, kas ir par 33,8% mazāk nekā 2008.gada 1.ceturksnī. Tīrais azartspēļu apgrozījums veido 25,663 milj.latu, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada līdzīgo periodu, samazinājies par 38%, bet izložu apgrozījums 2,018 milj.latu, salīdzinot ar līdzīgu periodu pagājušajā gadā, pieaudzis par 7,1%. Citi nozares uzņēmumu pakalpojumi veido 3,603 milj.latu.

Iedzīvotāji aktīvi iesaistās interaktīvajās azartspēlēs — Lielais jautājums un Zelta drudzis, kuros var piedalīties, pat neizejot no mājas, tikai zvanot pa telefonu. Sporta pazinēji un līdzjutēji aktīvi piedalās Tele Toto piedāvātajos sporta totalizatoros. Pērn totalizatora organizēšanas ieņēmumi veidoja 10,168 milj.latu, kas, salīdzinot ar 2007.gadu, pieaudzis par 23,1%, bet Zelta drudža un Lielā jautājuma dalībnieku telefonu zvanu kopsumma veido 1,517 milj.latu, kas, salīdzinot ar 2007.gadu, pieaugusi 2,3 reizes.

Salīdzinot datus 2009.gada 1.janvārī un 31.martā jeb 1.ceturkšņa laikā, spēļu zāļu skaits samazinājies par 49 vienībām jeb 10,7%, azartspēļu iekārtu skaits — par 2744 vienībām jeb 19,7%, kazino — par diviem jeb 18,2%, kas tiešā veidā ietekmē arī apgrozījumu un budžeta ieņēmumus. 2009.gada 1.ceturkšņa operatīvie rādītāji liecina, ka azartspēļu nozares uzņēmumi ceturksni noslēguši ar 5,76 milj.latu zaudējumiem.

Nelegālās spēles

Šis gads sācies ar pastiprinātām aktivitātēm nelegālo azartspēļu organizēšanā — 20.martā sadarbībā ar Rīgas pilsētas Ekonomikas policijas pārvaldi ierosināts kriminālprocess par nelegālas azartspēļu darbības organizēšanu, un 29.martā ierosināts kriminālprocess par iespējamām nelikumīgām darbībām interneta portālā.

20.aprīlī apturēta citu nelegālu azartspēļu organizēšana Rīgā, apturēta reklāma Radio SWH "fan.win.com", ar kuru reklamētas azartspēles, kuru organizēšanai Latvijā nav saņemta licence, TV3 un TV6 apturētas nelicencētas veiksmes spēles pa tālruni.

Pašlaik aktuāli ir spēt kontrolēt un neļaut izplatīties nelegālajām aktivitātēm it īpaši interaktīvajā vidē — gan piedāvājot dažādas spēles, piesaistot naudas līdzekļus un solot laimestus, gan reklamējot nelegālus azartspēļu organizētājus.

Vienlaikus zināms, ka no 1.jūlija mainās prasības azartspēļu nozares dalībniekiem Latvijai tuvējās ārvalstīs (Krievijā, Igaunijā), kas arī var veicināt tehniski neatbilstošas, nelegālas tehnikas ievešanu un uzstādīšanu Latvijā. Šim procesam nepieciešama īpaša uzmanība un kontrole.

2008. un 2009.gadā kopā inspekcijas lietvedībā bija 15 tiesvedības procesu, un visos spriedumi bijuši labvēlīgi inspekcijai, kas apliecina inspekcijas amatpersonu pieņemto lēmumu kvalitāti.

Kas mainās no 1.jūlija?

Turpinās Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra noteikumu nr.786 "Azartspēļu automāta, iekārtas un azartspēļu automāta spēles programmas atbilstības sertifikātā iekļaujamā informācija" prasību ieviešana. Šie noteikumi pilnībā stāsies spēkā 1.jūlijā, kad būs beidzies noteiktais 18 mēnešu pārejas periods, lai visi uzņēmumi pagūtu sakārtot savu azartspēļu automātu piedāvājumu. Pārejas periodā uzņēmumiem bija jāizvērtē, kuri automāti spēs izpildīt sertifikācijas prasības, bet kuri pēc noteiktā laika beigām no tirgus būs jāizņem un vai nu jāstrādā turpmāk ar mazāku iekārtu skaitu, vai jāpērk jauni, kas atbilst izvirzītajām tehniskajām prasībām. Sertifikācijas dokumentu iegūšana vai jaunu automātu pirkšana prasa noteiktus papildu izdevumus no uzņēmējiem, bet inspekcija uzskata, ka ir bijis pietiekami ilgs sagatavošanās posms, sākot ar jaunā Azartspēļu un izložu likuma pieņemšanu 2005.gada novembrī, kura 4.pantā tika paredzēta šādu noteikumu izstrāde. Tā kā noteikumi paredzētajā kārtībā bija jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju un visām dalībvalstīm un šis process aizņēma vairāk nekā deviņus mēnešus, šis projekts vēl pirms spēkā stāšanās bija pieejams ilgu laiku.

Līdzīga veida tehniskās prasības azartspēļu iekārtām tiek izvirzītas arī citās ES valstīs. Latvijā to varēja izdarīt tikai ar jaunā likuma spēkā stāšanos. Noteikumu būtība ir, ka tiek noteiktas vienādas tehniskās prasības visu ražotāju azartspēļu automātiem un programmām. Atbilstoši sertifikātā norādītajiem kodiem inspekcijai ir tehniski iespējams pārbaudīt, vai programma strādā atbilstoši deklarētajam un vai nav notikusi iejaukšanās programmas darbā. Nākamais solis ir pāreja uz visu Latvijā reģistrēto azartspēļu automātu saslēgšanu vienotā tīklā (online sistēmā), kura centrālais serveris atradīsies uzraudzības iestādē, un tas ievērojami atvieglos kontroli, uzraudzību un uzskaites sistēmu kopumā (piemēram, Slovēnijā, Norvēģijā, Beļģijā u.c.). Pāreja uz šādu sistēmu varētu notikt divu trīs gadu laikā (protams, arī tam ir vajadzīgi papildu līdzekļi un tā ieviešana atkarīga no ekonomiskās situācijas un iespējām).

Lai kvalitatīvi veiktu sertificēto iekārtu uzraudzību un prastu pielietot attiecīgo tehnisko aprīkojumu, kontroles un sertifikācijas nodaļu inspektori ir īpaši apmācīti par azartspēļu iekārtu atbilstības novērtēšanas metodēm un to pielietošanu kontroles procesā. Dažādu ražotājrūpnīcu speciālisti un tehniskie darbinieki ir snieguši apmācību inspekcijā, arī inspekcijas speciālisti ir mācījušies rūpnīcās un testēšanas laboratorijās.

Inspekcija pastāvīgi sniedz konsultācijas un piedalās diskusijās ar azartspēļu nozari saistītos jautājumos.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sāka darbu 1998.gada 1.janvārī, un tās darbības mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana izložu, azartspēļu un preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzībā. Inspekcijai nav filiāles, tā darbojas visā Latvijas teritorijā un ir vienīgā iestāde Latvijā, kas nodrošina minēto jomu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi.

Inspekcijā nodarbināti 28 darbinieki, tās šāgada finansējums (saskaņā ar grozījumiem) ir 439 071 lats.

Pērn inspekcija veicinājusi 48,98 milj.latu ieskaitīšanu valsts un pašvaldību budžeta no izložu un azartspēļu organizētāju maksājumiem, kā arī par izsniegtajām marķējuma zīmēm iekasējusi 1,075 milj.latu un par preču un pakalpojumu loteriju valsts nodevām — 0,2 milj.latu valsts budžetā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas