Viņaprāt, Latgalē vairāk cilvēki ir grimuši pesimismā un vairs netic, ka ar savu piedalīšanos vēlēšanās vai tautas nobalsošanā varētu kaut ko mainīt. Rēzeknes pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Drelings gan uzskata, ka Rēzeknes vēlētāju aktivitāte šoreiz bija pietiekami liela un daudz neatšķīrās no vidējā līmeņa valstī. „Vienu brīdi, tas bija rīta pusē, balsot gāja ļoti daudz, vēlāk norimās, acīmredzot, cilvēki aizbrauca atpūsties uz ezeru, jo laiks bija ļoti labs.” Viņš nevar pateikt, vai šoreiz aktīvāki ir bijuši krievvalodīgie iedzīvotāji. Saeimas deputāts Jānis Tutins (SC) domā, ka nekādas atšķirības balsotāju nacionalitātes ziņā nav bijis, jo, pēc viņa paša novērojumiem, vienlīdz aktīvi par iespējām atlaist Saeimu iestājas gan latvieši, gan nelatvieši.
Pēc provizoriskajiem rezultātiem, viszemākā iedzīvotāju aktivitāte bijusi Rēzeknes rajonā (28,5% balsstiesīgo iedzīvotāju), te arī ir visvairāk pret grozījumiem nobalsojušo pilsoņu (4,13% no nobalsojušo kopskaita). Rēzeknes rajona padomes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (TP) domā, ka tie, kuri neaizgāja uz referendumu, šādā veidā arī izrādīja savu attieksmi pret sagatavotajiem grozījumiem Satversmē. „Šinī gadījumā cilvēki nav balsojuši pret ideju, ka tauta varētu ietekmēt Saeimas darbu, bet gan pret formu, kādā šie grozījumi tika sagatavoti.” Rēzeknes rajona Nautrēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Līvija Plavinska (Pilsoniskā savienība) gan izteica minējumu, ka šī zemā aktivitāte varētu būt saistīta arī ar to, ka liela daļa pagastveču rajonā ir tautpartijieši. „Citādi es to nespēju izskaidrot. Protams, ja vienā laikā notiktu abi referendumi, arī par grozījumiem Pensiju likumā, aktivitāte noteikti būtu augstāka, pie tam, arī tiktu ietaupīta valsts nauda.”