Baltiešu prezidenti: Harta palīdzēja sasniegt NATO

1998. gada 16. janvārī Baltajā namā notika ceremonija, kurā ASV, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas prezidenti parakstīja Partnerības hartu starp ASV un Baltijas valstīm.

Uz kopīgām vērtībām balstīta partnerība, kas kopš 1922.gada tiek nepārtraukti uzturēta starp ASV un Baltijas valstīm ir Baltijas neatkarības neatņemama sastāvdaļa. Harta bija konsekvents turpinājums ASV politikai, kura neatzina Baltijas valstu vardarbīgo iekļaušanu Padomju Savienībā un sniedza politisku un praktisku atbalstu mūsu neatkarības atjaunošanai, vēsta prezidenti

Harta arī izvirzīja uzmanības centrā Amerikas patiesās, dziļās un ilglaicīgās saistības Eiropā, padarot Baltijas valstis par neaizvietojamās transatlantiskās saiknes daļu, kas vienmēr paliks Eiropas drošības un stabilitātes pamatā. Šāda stabilitāte arī palīdzēja Baltijas valstīm kļūt par valstīm ar visstraujāk augošo tautsaimniecību Eiropas Savienībā, un ASV tām joprojām ir viens no galvenajiem investoriem. «Mēs arī patiesi ceram, ka iekļaujot vīzu atcelšanas programmā Eiropas valstis, kuras pierādījušas savu draudzību Savienotajām Valstīm, tiks stiprināts mūsdienu partnerības gars starp mūsu zemēm un īstenosies transatlantiskās alianses nākotnes redzējums,» kopīgu viedokli pauduši prezidenti.

Ar Baltijas valstu uzņemšanu NATO 2004. gadā, kurai sekoja to iestāšanās ES, tika sasniegti ASV un Baltijas valstu hartas pamatmērķi. Tomēr ASV un Baltijas valstu hartas garu uztur dzīvu četru mūsu nāciju uzticība kopējām vērtībām – brīvībai, demokrātijai, cilvēktiesībām un brīvajam tirgum, kā arī mūsu nepārtrauktais ieguldījums NATO un ASV vadītās koalīcijas operācijās un atjaunošanas pasākumos centienos Afganistānā, Irākā un Balkānos.

Harta joprojām iedvesmo mūs un stiprina atbildības sajūtu, mums sniedzot palīdzību un atbalstu tiem, kuri izlēmuši iet pa demokrātisku pārmaiņu un eiroatlantiskās integrācijas ceļu. «Apzinoties šo atbildību, mēs atbalstām Ukrainu, Gruziju, Moldovu un citas jaunās demokrātiskās valstis reformu gaitā un viņu nākotnes centienos iekļauties galvenajās rietumu demokrātiskās kopienas institūcijās. Arī vēsturiskā NATO dalībvalstu galotņu tikšanās Rīgā liecina par būtiskām izmaiņām šajā kontinentā,» uzsver kaimiņvalstu vadītāji.

Trīs prezidenti jūtas lepni, ka ASV un Baltijas harta kalpojusi par priekšzīmi līdzīgas ASV un Adrijas valstu partnerības izveidei, un sagaida, ka turpināsies reformas Albānijā, Horvātijā un bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā, lai tās visdrīzākajā nākotnē varētu uzņemt NATO. Cerams, ka Harta varēs kalpot par paraugu ASV un Melnās jūras valstu partnerībai un, iespējams, citām reģionālām partnerībām, lai realizētu mūsu kopīgo nākotnes redzējumu par nedalāmu un brīvu Eiropu, teikts paziņojumā.