Baltijas valstu armijas sadarbošoties ciešāk
Ekonomiskā krīze var pamudināt Baltijas valstu bruņotos spēkus uz vēl ciešāku sadarbību. Pastāvot cerības vienoties noslēgt līgumus par kopīgām militārajām piegādēm, jo tas ir daudz lētāk. Par labu piemēru sadarbībai tagad kalpo NATO ātrās reaģēšanas spēku Baltijas bataljons ar 400 vīriem no Lietuvas, kā arī 200 latviešiem un tikpat daudz igauņiem.
Latvijas brigādes ģenerālis, Tartu militārās koledžas komandants Gundars Ābols uzskata, ka smagā ekonomiskā situācija liek sadarboties vēl ciešāk. Pagaidām gan Baltijas valstu sadarbībā nav sasniegts pārāk daudz. To varot teikt arī par Baltijas bataljonu. Savulaik ticis izveidots, tad likvidēts. "Bet, ja Baltijas bataljons būtu pastāvējis un attīstījies, tas būtu varējis novest arī pie lielākas trīs valstu bruņoto spēku integrācijas. Baltijas valstu bruņoto spēku ciešāka integrācija ir tas ceļš, kas mums ejams. Turklāt tieši šajos apstākļos," uzskata ģenerālis. Galvenā vērība būtu pievēršama sauszemes spēku integrācijai.
Afganistānas misija
Lietuvas Bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Valds Tutkus guvis savu kaujas pieredzi Afganistānā no 1983. līdz 1985.gadam, būdams padomju armijas motorizēto strēlnieku virsnieks. Piedalījies daudzās sadursmēs un cīņās šīs valsts ziemeļu daļā.
"Ja karavīri nebūs iesaistīti reālās misijās, īstos kaujas apstākļos, viņi nebūs gatavi savu uzdevumu veikšanai. Ložu skaņa atstāj iespaidu. Misijām ir būtiska nozīme karavīra profesionālisma celšanā," Dienai stāstīja V.Tutkus.
Turklāt Afganistānas misija esot nozīmīga ar to, ka tur pirmo reizi lietuviešiem jāorganizē darbs bataljona līmenī. Vienmēr atradušies citu pakļautībā, lietuvieši tagad paši esot atbildīgi par misijas izplānošanu, kontaktiem ar vietējiem un kaujas operācijām.
Akcentē NATO 3.pantu
Nesen Lietuvā apstiprināts aizsardzības jomas attīstības plāns. Kā intervijā Dienai stāstīja aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene, darbs turpināšoties līdzšinējos virzienos. Atšķirība esot tā, ka pastāvot norāde ne tikai uz NATO 5.pantu, bet uzsvērta 3.panta pildīšana. "Šis pants nosaka, ka katra valsts pati vispirms ir atbildīga par savu aizsardzību. Tā nav, ka kāds no ārienes jau pirmajās minūtēs ieradīsies mūs aizsargāt. Mums pašiem jābūt gataviem to izdarīt. Tās ir galvenās saistības, ka mums jābūt labāk sagatavotiem nekā iepriekš," teica ministre. Militārais budžets Lietuvā ticis samazināts divas reizes.
Lietuvas armijas vadītājs uz Dienas lūgumu komentēt Igaunijas bruņoto spēku komandiera paziņojumu par tanku vienības izveidošanu atbildēja, ka katrai nācijai esot armijas attīstības plāni. "Bet mums nav plāna iegādāties tankus. Mēs armijā koncentrējamies uz prettanku ieročiem. Un nākotnē centīsimies palielināt mūsu spējas cīnīties ar tankiem. Mums ir jāspēj aizkavēt ienaidnieku, ja tas būs vajadzīgs, līdz mūsu spēki kļūs par sastāvdaļu lielākiem alianses spēkiem, kas ieradīsies palīgā Baltijas reģionā. Mums nevajag smagnējus spēkus," teica V.Tutkus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.