Līdz šim projektu, ko bija plānota pabeigt jau 2012.gadā, galvenokārt kavēja Latvijas un Lietuvas ķīviņi par to, no kuras valsts energosavienojums tiks būvēts. Gan Lietuvas, gan Latvijas amatpersonas un speciālisti centās pierādīt katrs sava projekta priekšrocības.
Savukārt Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta direktorāta vadītājs Matiass Rīte sarunā ar aģentūru BNS pirmdien pēc deklarācijas parakstīšanas sacīja, ka vissvarīgākais jautājums ir Baltijas energotirgus integrācija, nevis tas, no kuras valsts - Latvijas vai Lietuvas - tiek būvēts energokabelis.
Deklarācijā sacīts, ka lēmums par energotilta būvi no Lietuvas pieņemts, ņemot vērā progresu, tehniskos, finanšu un ekonomiskos aspektus.
Deklarācijas parakstīšana ļaus sākt darbu pie projekta īstenošanas, izmantojot tam atvēlētos Eiropas Savienības līdzekļus 175 miljonu eiro apmērā.
Deklarācijā noteikts, ka energotilta projektā, kurš taps vienota Baltijas energotirgus izveides plāna ietvaros, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energokompānijām piederēs vienādas daļas.
Sākotnēji projektu "Swedlink" bija plānots īstenot līdz 2012.gadam, tomēr gaidāms, ka energotiltu izveidos ne agrāk par 2016.gadu. Saskaņā ar projektu Baltijas jūrā būvēs 350 kilometru garu zemūdens kabeli ar 700-1000 megavatu jaudu.
Lietuvas nacionālā energoinvestorkompānija "Leo LT" janvārī paziņoja, ka energokabeļa būvniecība varētu izmaksāt līdz pat 2,55 miljardiem litu (520 miljoniem latu) un tā ir gatava nekavējoties sākt projekta finansēšanu un īstenošanu.