Vītiņi bija izbūvējuši modernu kūti 75 govīm, ņemot 300 000 latu kredītu un ieķīlājot dzīvojamo māju. Pērnā gada nogalē, nespējot segt saistības bankai, ganāmpulks bija jāizkauj un māja tika zaudēta. "Bērni saka, ka pēc lielām nelaimēm nāk arī laime. Kad tik daudziem cilvēkiem Latvijā nav darba, tad tas, ka mums ir, laikam jau ir laime," saka ģimenes māte Zinta. Tikmēr Vītiņu Lielbrūveri piesnigušajā laukā vientuļi stāv tukši. Jaunajā kūtī, kas lepnāka par dzīvojamo māju, staigā tikai vējš. Banka šonedēļ izsūtīs īpašuma pārņemšanas vēstuli. Banka nezina, ko darīs ar pārņemto zemnieku īpašumu.
Taču piena cenām krītot, eksperti šajā nozarē smagāko punktu gaida vasarā, kad, pateicoties gadalaikam, ir lielākie izslaukumi. Ja neatdzīvosies eksporta tirgus un nekāps vietējais pieprasījums, banku vārdiem sakot, "būs kritušie". Gan zemnieki, gan bankas atzīst, ka tas ir tikai sākums. "Zemnieki maksā bankām un Latvenergo, bet nemaksā piegādātājiem," saka lielsaimnieks, Zemnieku saeimas pārstāvis Uldis Krievārs. "Patiesās statistikas nav nevienam".
(Sanitas Jembergas rakstu “Nelaimīgie zemnieki atrod darbu” lasiet laikrakstā Diena šodien.)