P.Sproģis gan neatbalstot aģitēšanu baznīcā no kanceles, taču, viņaprāt, arī kristiešiem jābūt aktīviem savas zemes patriotiem un viņi to izpauž arī ar savu politisko gribu. "Mēs domājam, ka mēs visi vēlamies, lai kristieši ir aktīvi sabiedrības locekļi."
Runājot par J.Pujata gadījumu, viņš minēja kādu stāstu: "Ir tāds gadījums, kad kāds students bija uzrakstījis rakstu
un parādījis kādam slavenam cilvēkam, un viņš sacīja: "Kad tu būsi tik
slavens kā es, tad tu tā varēsi rakstīt, tagad tev ir jāraksta labāk.".
No savas pieredzes viņš minēja, ka ir politiķi, kas klaji noraida jebkuru priekšlikumu, neiedziļinās, viņiem "tiešām antikristības nostādnes", piemēram, ģimenes definīcijas jautājumos. Jā kāds prasīšot P.Sproģim, viņš neslēpšot savu politisko pozīciju.
Paužot viedokli par iespējamo luterāņu un katoļu baznīcas tuvināšanos, baptistu bīskaps izteica šaubas, ka tuvākajos simts gados un vairāk katoļi atteiksies no pāvesta vadības, bet luterāņi sāks strādāt zem pāvesta. Taču, viņaprāt, satuvināšanās ir iespējama.
"Jēzus savulaik sacīja, ka no tā mūs pazīst, ka mēs esam viņa mācekļi un mēs mīlam viens otru. Un es domāju, ka panākt pretī un sapulcēties baznīcā cilvēkiem, kas savulaik ir bijuši katoļi un tagad pēc reformācijas ir luterāņi, nav nekas slikts. (...) Varbūt šad tad izskanējuši drusciņ pārsteidzīgi apgalvojumi, kas cilvēkiem, kas nestāv tuvāk, rada neizpratni."
P.Sproģis redzot, ka varētu tikt atsaukti tie apvainojumi un pat lāsti, kas ir pirms daudziem
gadsimtiem izteikti. Viņš uzskata, ka būtu tikai normāli, ja viens katolis varētu
laulāties luterāņu baznīcā, ja otra puse ir luterānis, vai otrādi.
"Mums nevajadzētu savu identitāti balstīt uz to, ka esmu baptists,
luterānis vai katolis, mums vajadzētu to balstīt uz to, ka esmu
kristietis. Ja esam droši šajā identitātē, nevajag balstīties tik ļoti
uz konfesionālo identitāti, tā nekur nepazudīs. Ar visu šo notikumu
vajadzētu nodefinēt jēdzienus, ko saprotam ar vienotību, kas ir tuvākie
mērķi, uz kuriem vienoti vajadzētu iet," savu pozīciju klāstīja bīskaps un piebilda, ka reizēm arī baznīcās valda aizspriedumi.
Viņš arī intervijā pauda pārsteigumu par dažu luterāņu mācītāju aso reakciju par to, ka jaunais katoļu arhibīskaps tika iesvētīts luterāņu dievnamā. "Tās ir tikai
telpas! Daļa to uztver ļoti saasināti. Es nezinu, vai tur ir kas vairāk
apakšā."