Barikāžu laika emocionālais lādiņš palīdz pārciest šodienas negācijas

Divdesmit pazemošanas un kauna gadi, divdesmit Latvijas izlaupīšanas un iznīcināšanas gadi. Ta sir tas, ko mēs sasniedzam barikādēs, pirms divdesmit gadiem. Barikādes bija ne Rīgā, barikādes notika mūsu sirdīs. Mēs visi gribējam labāku dzīvi sev, saviem bērniem, Latvijai. Jā, dažiem, šī labāka dzīve ir. Šie sēž siltājos krēslos, saņem labas algas, vai nozagot (privatizējot) mūsu kopējo īpašum pārvalda uzņēmumus un firmas. Tiem labāka dzīve ir atnākusi, viņi nosauca šo laiku par trekniem gadiem. Tie, kas tika pie varas to visu atņema mums. Tie par maizes gabaliņu ar sviestu pārdeva mūsu brīvību, viņi iedzina mums visus - Latvijas iedzīvotājus parādos, kurus mums nekād neatmaksāt. Viņi iznīcināja visu, kas ir iespējams, un tagad slēpjas aiz mīta par krīzi, ko viņi paši izdomāja izpārdod Latvijas paliekas. Man ir nospļauties no augsta žoga, ka dzīvo Krievijā, Eiropā, ASV un pat Zimbabvē. Es dzīvoju šeit un tagad, un es gribu dzīvot ne sliktāki par afrofrancūzi kas sēž uz pabalsta Parīzē. Nebija nekādas "Latvijas tautas" Baltkrievijas, uc, bija vienu padomju tauta, kas bija spēcīgs ar savu vienotību. Un daļa no tās, jo īpaši valsts robežās tika viegli uzpirkti ar skaistiem lozungiem par cīņu ar totalitārismu un citi "ismu" pamanot ar desas gabalu un ar Rietumu pseidobrīvību. Vārds "patriotisms" ir kļūvis par lāmajošo. Un tas viss ir no šauras damāšanas, aiz desas gabala neredzēja katastrou. Paģiras izradījas smagas!

Krastiņa kungs, man kā barikāžu dalībniekam jākonstatē, ka esat izteicies pagalam neveikli. Ceru, ka to nedomājāt ļauni, bet sanācis ne visai glīti. 20 gadi ir pagājuši un jūs tagad sāksiet revidēt izteikumus? Ar trīs ordeņiem apbalvotiem tas godu nedara. Daudzi, tāpat kā eris pat nav pieteikušies saņemt ordeni, bet tas nenozīmē, ka viņi tur nebija. Mums visiem jāmācās būt mazliet vairāk pieticīgiem.

Es arī tur biju janvārī. Neesmu pat centies saņemt piemiņas zīmi, tā kā pie baļķa nesējiem mani nevarētu pieskaitīt. Nesaprotu Krastiņa kunga minēto pretargumentu. Es personīgi jūtos pilnīgi apčakarēts ,lai gan nebūt neuzskatu sevi par trūcīgu,un rodas iespaids, ka tas kas pēc tam notiks Latvijā bija izplānots jau iepriekš. Vieni būvēja barikādes, otri plānoja kā izlaupīt jauno valsti. Sajūta tāda, ka būtu aprecējis meiteni kura jau pirms kāzām nolēmusi mani krāpt un zagt no mana maka naudu, un tad kad maciņš tukšāks paziņot, ka es esmu slinks un neprotu pelnīt jo no manis vairs nav ko paņemt.

Savukārt mums, barikāžu dalībniekiem, būtu ļoti uzmanīgi jāizsakās par citiem barikāžu dalībniekiem, kurus jūs neredzējāt, bet viņi tomēr tur bija. Arī es jūs tur neredzēju, bet tas droši vien nenozīmē, ka jūs tur nebijāt.